Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 143 Vijas, 1 Vidaga un 10 Aivijas. Vārdadienā sveicam Viju Grantiņu.
Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Dzimusi un augusi esmu Latgales pusē, Rēzeknē, bet Liepājā dzīvoju nu jau 27 gadus.
Pēc profesijas esmu konditore. Strādāju Liepājas Olimpiskā centra kafejnīcā "Lotte".
Kādi ir tavi hobiji?
Dažādu našķu cepšana un ēst gatavošana arī ir mani hobiji. Man patīk eksperimentēt un gatavot kaut ko jaunu, izmantojot receptes un pieliekot kaut ko pēc pašas sajūtām.
Vēl mans hobijs ir grāmatas un vēsturisko materiālu pētīšana interneta portālos.
Sapnis – pabūt pie Ēģiptes piramīdām un apmeklēt Vatikānu.
Kā sāc savu rītu, lai smaids no tavas sejas nepazustu visas dienas garumā?
Man katrs rīts ir brīnišķīgs. Kad eju uz darbiņu, tad cenšos iet ar kājām, jo pilsēta ir tik klusa piecos no rīta. Pusstunda pa tukšajām, mierpilnajām ielām ir jauka pastaiga pirms darba cēliena. Domās parunājos ar saviem bērniem, novēlu arī viņiem jauku dienu. Esmu laimīga māte, jo manas trīs meitas ir ieguvušas labu izglītību un atradušas savu vietu tepat mūsu Latvijā un mēs visi varam būt kopā svētkos un tāpat brīvdienās.
Kur labprāt pavadi pavasara saulainās dienas?
Man pašai patīk pastaigāties skaistās saulainās dienās un arī ne tik skaistajās, svarīgāk ir lai nebūtu stiprs vējš. Blakus manām mājām ir Jūrmalas parks, kur tad vēl labāku pastaigu vietu. Man pat nevajag sabiedrību, arī uz mežu varu doties viena pati.
Kam, tavuprāt, šajā gadsimtā ir liela vērtība?
Mēs dzīvojam laikmetā, kad attiecības tiek aizstātas ar kontaktiem, mīlestība ar uzvarām seksā, dienišķās maizes sagādāšana ar šopingu. Cilvēka vērtību nosaka maka biezums, auto marka un apģērba zīmols, bet vai tās ir augstākās vērtības?
Kur rod mieru?
Ir jāapstājas šajā dzīves karuselī un jāieklausās Dieva vārdos kaut vienu mirkli katru dienu un varbūt mēs paliksim labāki, tīrāki un mīlēsim viens otru vienkārši tāpat, nevis par kaut ko.
Kuru no Liepājas personībām varētu uztvert kā autoritāti vai piemēru sev un citiem? Kāpēc?
Man autoritāte ir mācītājs, kura dievkalpojumus, kad varu apmeklēju svētdienās, jo redzu viņa nesavtību, misionāra darbu cietumos un dažādās rehabilitācijas iestādēs. Viņš dara to aiz vienkāršas cilvēkmīlestības, negaidot ne atalgojumu, ne pateicību. Šodienas materiālajā pasaulē tas ir retums.
Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Šīs dienas gaviļniekiem novēlu, lai katram būtu savs mīlestības eņģelis, kuru ņemt līdzi darbavietas konfliktā, ģimenes strīdā, laulībā un draudzībā un saule būs daudz spožāka, zāle zaļāka un apkārt daudz vairāk smaidu!


















