Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 486 Ingas, 17 Ivitas un 2 Ingeborgas. Vārdadienā sveicam Ingu Zupu.

Pastāsti nedaudz par sevi!
Savu bērnību pavadīju pēc iedzīvotāju skaita mazākajā Latvijas pilsētā Durbē. Tur aizvien mīt vienas no  skaistākajām atmiņām par pirmajiem darbiem, nedarbiem, aizvadītajiem skolas gadiem un visu, kas ar to saistās.                    
Kopš 6.klases par manām patstāvīgajām mājām kļuva Liepāja un šobrīd vairs nespēju iedomāties sevi dzīvojam citur (protams, ja vien liktenis neizspēlēs, kādu negaidītu kārti!).

Kādas ir tavas zīmīgākās rakstura īpašības?
Vislabāk tas, protams, ir redzams cilvēkiem no malas, bet esmu apdomīga, klusa, empātiska. Ja kaut ko daru, tad to daru kārtīgi vai nedaru nemaz. Kā savulaik ierakstīja klases audzinātāja manā 9.klases izlaiduma apsveikuma kartiņā: "Tu esi tāds pamatīgs un darbīgs cilvēciņš, un visas būtnes ar čūskas dabu un lapsas viltību ir bezspēcīgas šādu īpašību priekšā."

Ar ko tu nodarbojies?
Esmu izglītības metodiķe Liepājas pirmskolas izglītības iestādē un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju koordinatore.

Brīvo laiku labprāt pavadu pie dabas, kas dod mieru, iespēju ieklausīties savās domās, vēlmēs, vajadzībās un tā teikt "restartēties" – makšķerējot, vācot sēnes, slēpņojot vai vienkārši dodoties garākās pastaigās.

Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo cilvēki, kuru gars ir spēcīgāks par viņu ķermeni, par laiku, kurā viņi dzīvo.

Nepārejošu iespaidu uz mani ir atstājusi Deiva Pelzera grāmata "Bērns, kuru nesauca vārdā".

Arī šoruden apmeklētā izstāde "AccessAbility" Liepājas Latviešu biedrības namā krietni lika pārdomāt vērtību skalu. Par to, ka bieži vien gaužamies par mazsvarīgām lietām, nenovērtējam to, kas mums ir dots.

Profesionālajā jomā mani daudz ir iespaidojis Kens Robinsons, devis impulsus paskatīties uz izglītības sistēmu no jauniem, iepriekš neiedomātiem rakursiem.

Kā sāc un beidz savu dienu, lai tā būtu izdevusies?
Man rīta sākums nav iedomājams bez aromātiskas kafijas krūzes, kamēr tā nav iztukšota, diena nav sākusies.

Vakarā pārdomāju dienas notikumus, sakārtoju domas un cenšos iet laicīgi gulēt, lai nākamā diena arī būtu izdevusies.

Kā sevi saisti ar Liepāju?
Esmu pavadījusi šeit savas dzīves lielāko daļu, šeit esmu mācījusies, studējusi, šeit dzīvoju un šeit ir mana ģimene.

Ja tev būtu neierobežoti resursi, ko uzlabotu vai izveidotu Liepājā?
Visticamāk tos izlietotu, lai palīdzētu grūtdieņiem nostāties uz kājām.

Kaut gan vispār uzskatu, ka, lai uzlabotu dzīvi Liepājā, nav vajadzīgi neierobežoti līdzekļi, ir jāpārstāj gausties par dzīvi, lādēt valdību vai kaimiņus, melni apskaust citus – vienkārši katram jādara savs darbs pēc vislabākās sirdsapziņas. Jāsakopj nedaudz vairāk par savu sētu, jāskatās tālāk par savu degungalu un, galvenais, nedrīkst zaudēt cilvēciskumu. Ja ikviens tā darīs, ticu, ka mēs dzīvosim daudz labākā pilsētā, daudz labākā valstī.

Tuvojas gada beigas. Kā pagājis tavs 2016.gads?
Šķiet gads nesen tikai sākās. Šoruden atsāku strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kas bija izaicinājums ģimenei. Pēc iespējas centāmies "izrauties" nelielākos ceļojumos pa Kurzemi. Esam sapratuši, lai gūtu pozitīvas emocijas, uzzinātu ko jaunu, nav nepieciešams doties uz ārzemēm. Mums Latvijā ir tik daudz neizzinātu un interesantu vietu, ko apskatīt, tik daudz viesmīlīgu cilvēku, kurus satikt, ka pietiks vēl daudz, daudz gadiem uz priekšu.

Kādas ir tavas Ziemassvētku tradīcijas?
Tie ir klusi un mierīgi svētki ģimenes lokā. Tradīcijas nav tik būtiskas kā vienkārši kopā būšana ar saviem tuvajiem. Protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez cūkas šņukura, štovētiem kāpostiem, pelēkajiem zirņiem un pīrāgiem, un kur gan tie vislabāk garšo, ja ne savās vecāku mājās!

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Mūsu svētku diena ir "iekritusi" starp diviem citiem svētkiem un nereti tā pazūd šajā dāvanu sagādāšanas, piparkūku cepšanas un gada beigu steigā. Mums novēlētu, lai šajā dienā, neskatoties uz visu šo virpuli, izdotos mierīgi pabūt kopā ar saviem mīļajiem!