Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 81 Dana, 35 Dani, 32 Danutes un 583 Edgari.

Šodien vārda dienā sveicam laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālisti Danu Franci.

Kas tev visvairāk patīk žurnālistes darbā?
Patīk, ka viena darba diena nelīdzinās iepriekšējai. Ir iespēja uzzināt daudz kā jauna, interesanta, noderīga, varu iepazīties, komunicēt  ar cilvēkiem. Patīk tas, par ko rakstu – notikumiem novados, pašvaldību darbu. Domes priekšsēdētāji un tās pārstāvji šeit ir atvērtāki, labā nozīmē – vienkāršāki.

Kāpēc nolēmi kļūt par žurnālisti?
Zināju, ka būs šis jautājums (smejas)! Kad mācījos vidusskolā [DALP 5.vsk.] mana latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda More piedāvāja, vai  negribu piedalīties gada grāmatas veidošanā. Man padevās rakstīt domrakstus, vienmēr saņēmu labas atzīmes un laikam viņa nosprieda, ka varētu būt piemērota. Trīs gadus veidoju rakstus gadagrāmatai. Man tas ļoti patika un izlēmu mācīties žurnālistiku. Pēc vidusskolas iestājos Rīgas Stradiņu universitātes Komunikācijas fakultātē, žurnālistikas programmā. Studiju priekšmeti bija ļoti interesanti, taču, kad tuvojos noslēgumam, un sāku gatavot bakalauru, nospriedu: „Nē, tas nav tas, ko īsti gribu darīt!”

Tad nokļuvu praksē Liepājā, „Kurzemes Vārdā”. Prakses vietu izvēlējos šeit, jo kaut kas vilka uz Liepāju. Pēc augstskolas uz īsu brīdi aizbraucu uz Ameriku. Kad atgriezos, bija laiks domāt, ko darīt tālāk. Sapratu, ka negribu turpināt paļauties uz vecākiem. Pirmā vieta, kur iedomājos meklēt darba iespējas bija „Kurzemes Vārds”, jo domāju: „kur tad vēl labāk savu izglītību izmantot?”. Aizrakstīju „Kurzemes Vārds” redaktoram Edgaram Lūsēnam – viņš mani atcerējās un teica: „Nāc, mēģini un dari!” Nu jau trešo gadu strādāju un esmu ļoti apmierināta.

Vai bijuši kādi kuriozi intervijas laikā?
Katra intervija ir īpaša un atšķirīga. Pirms kāda laika bija jāzvana tā laika Rucavas novada domes priekšsēdētājam Andrim Brīvkalnam. Viņš man jautāja: „Kā es varu zināt, ka jūs esat tā, par ko uzdodaties, vai tiešām esat Dana France un žurnāliste?”  Es atbildēju: „Un kā es varu zināt, ka jūs esat priekšsēdētājs? Varbūt jūs arī izliekaties?” Arī pēc šī ir bijuši gadījumi, kad cilvēki netic, ka esmu tas, par ko uzdodos (smejas).

Kas ir Liepājas simboli?
To ir daudz. Liepāju simbolizē cilvēki, vietas un notikumi. Manuprāt, arī jūra un vējš ir Liepājas simbols. Šķiet varētu saukt un saukt...

Kur Liepājā var vislabāk atpūsties?
Kas kuram nozīmē atpūsties. Vienam – sēdēt pie televizora vai pastaigāties gar jūru, otram – aiziet uz klubu.

Kā tu atpūties brīvajā laikā?
Manā izpratnē „atpūsties” nozīmē būt pie dabas, prom no cilvēkiem kopā ar tuvākajiem draugiem vai ģimeni. Vislabāk pie sevis lauku mājās – Durbē. Tur var pasēdēt klusumā un raugoties uz ezeru, paklausīties, kā pūš vējš. Tāpēc Liepāja ir fantastiska, ka apkārt tai ir daudz brīnišķīgu vietu, kur aizbraukt, lai pabūtu pie dabas. Arī grāmatu lasīšana vai filmu skatīšanās man ir laba atpūta.

Kādi ir liepājnieki?
Liepājnieki, manuprāt, ir diezgan noslēgti. Taču, kad dodos intervēt cilvēkus, lai, piemēram, uzzinātu kāpēc viņi ir apģērbušies tieši tā, var redzēt, kā cilvēki atveras, jo viņi labprāt dalās tajā, no kurienes katra lieta nākusi. Ja atrod īsto punktu, uz kura trāpīt – tad liepājnieks atveras un ir gatavs komunicēt, lai gan pirmajā brīdī tā var nelikties.

Vai Liepājā jau sācies pavasaris?
Laikam jau jā. Pēc skaņām vien var just, ka ir pavasaris. Putni čivina tik sparīgi un saulīte silda, cilvēki sākuši košāk ģērbties.

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Palutināt sevi un lieki nemocīties ar cienasta gatavošanu draugiem. Lai arī tā mēdz būt neatņemama svinību sastāvdaļa, nevajag aizmirst par sevi un šajā dienā paveikt ko tādu, ko citās dienās nedarītu.

Kā pavadīsi vārda dienu?
Ja godīgi, plānu nav, jo nereti, kad kaut ko izplāno, viss pamanās izvērsties savādāk, nekā esi domājis. No pieredzes varu teikt, ka pēdējā brīdī uzrīkota ballīte ir neaizmirstamākā. Paļaušos uz nejaušības principu.

Kādu dāvanu vēlies saņemt?
Ciemos varētu atbrauktu kāds sen neredzēts draugs.