Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārda dienu svin  3 Intras, 139 Inetas un 282 Intas.

Šodien vārda dienā sveicam psiholoģi Inetu Ozoliņu–Pesi.

Vai esat liepājniece?
Jā, dzīvoju šeit jau no dzimšanas.

Kas esat pēc profesijas?
Esmu psiholoģe. Mācos psihoorganisko analīzi.  Esmu arī pasniedzēja, lasu lekcijas.

Kā izlēmāt strādāt šajā profesijā?
Man vienmēr psiholoģija ir interesējusi, šo to lasīju jau pusaudža gados. Sākumā gan nolēmu studēt nevis psiholoģiju, bet uzņēmējdarbības vadību. Mācījos Klaipēdā. Tā bija ļoti laba skola, bez biznesa vadības klāt varēja izvēlēties vēl kursus no cita virziena, mācījos psiholoģiju. Pabeidzu augstskolu, sāku strādāt, bet sapratu, ka gribu strādāt jomā, kas mani interesē, sāku studēt psiholoģiju. Bakalauru psiholoģijā jau ieguvu pasen, pēc tam bija posms, kad veltīju sevi tikai ģimenei, svarīga mana dzīves daļa ir mans vīrs un divi dēli. Kad bērni paaugās, atkal atsāku studēt un arī strādāt par psiholoģi.

Kā cilvēki reaģē, kad uzzina, ka esat psiholoģe?
Pārsvarā neesmu manījusi nekādu īpašu attieksmi. Tie, kas nāk pie manis, uz konsultācijām, protams sagaida palīdzību. Ir gadījies tā, ka kāds apmācāmais, kuriem lasu lekcijas, izturas piesardzīgi, jo uzskata, ka es analizēju viņu neverbālos signālus un zinu, ko viņi domā, kā jūtas. Vēl ir gadījies saskarties ar to, ka cilvēki domā, ka, ja esmu psihologs, tad man dzīvē viss ir ideālā kartībā, bet tomēr psihologi arī ir cilvēki, man arī dažreiz māja nav sakārtota, vai bērni neklausa.

Kāds jums ir pats jaunākais atklājums?
Nezinu, vai tas ir jaunākais atklājums, tas laikam jau patiesībā vecs kā pasaule. Visu laiku mācos, mācos un mācos un atziņa viena un tā pati, ka –tas, kas cilvēkiem visvairāk ir vajadzīgs, ir mīlestība un pieņemšana.

Kāds ir bijis lielākais izaicinājums?
Laikam, ka strādāt šajā profesijā, dzīvot Liepājā, audzināt bērnus. Profesiju, ko esmu izvēlējusies, visu laiku jāmācās. Mācības notiek Rīgā un tas viss kaut kā jāapvieno…

Ko darāt brīvajā laikā?
Vienkārši ar ģimeni aizbraucam uz laukiem. Citreiz braukājamies ar riteņiem, pļaujam zāli, ieejam pirtī. Hobijs man arī ir mācīties.  Pēdējais atklājums – braukt ar skrituļslidām.

Kā raksturotu liepājniekus no profesionālā viedokļa?
Liepājnieki, kā jebkuri citi cilvēki, ir ļoti dažādi. Savu pilsētu mīl, ja jau šeit dzīvo.

Kādas ir priekšrocības, ja dzīvo Liepājā?
Viennozīmīgi tas, ka jūra ir tepat, tas, ka pilsētas nav tik liela. No viena Liepājas gala var nokļūt līdz otram salīdzinoši īsā laikā. Kā arī nevar just to steigu, kāda ir Rīgā, tur visi kaut kur skrien. Te, manuprāt, ir mierīgāk, arī gaiss svaigāks.

Kādu dāvanu gribētu saņemt vārda dienā?
Vārda dienā priecātos par puķēm, bet drīz mums ar vīru būs kāzu jubileja, tad labprāt dotos atvaļinājumā kopā ar vīru. Šobrīd tas dzīvē pietrūkst.