Laikraksts "Kursas Laiks" raksta par gadījumu, kad pacients ar lauztu gūžas kaulu 10 dienas Liepājas slimnīcā gaidījis uz operāciju. Pacients vērsies ar sūdzību Veselības inspekcijā.

Kā raksta "Kursas Laiks", neatliekamās medicinīskās palīdzības transports priekulnieku Abartu Gūtmani uz Liepājas reģionālo slimnīcu aizvedis 27. aprīlī. Tur konstatēts, ka lauzts gūžas kauls, bet pacientam pateikts, ka ķirurgi ir ārzemēs. "Tikai otrajā datumā ienāca trīs traumatologi, teica, lai nedzer neko, todien operēšot, brālis aizskrēja naudu samaksāt, bet atkal nekā – vienalga, pēc tam vēl gulēju un mocījos piecas dienas,” laikrakstam stāsta Gūtmanis.

Operācija notikusi 7. maijā. Par gūžas locītavas protēzi samaksāts gandrīz 300 latu, beigās par ārstēšanos kopumā vēl 191 lats: par uzturēšanos slimnīcā un 30 latu līdzmaksājums par operāciju.

Māsiņas darījušas, ko var, taču pretsāpju zāles līdzējušas tikai uz pāris stundām. Arī izgulējumus ārstējušas, pat aizrādījušas ārstiem – ar izgulējumiem taču nevarēšot operēt. Gūtmanis gulējis uz vēdera, nav varējis ne kustēties, ne paēst. Vienubrīd domājis atkal saukt “ātros”, lai ved uz tādu vietu, kur var saņemt palīdzību, bet brālis atrunājis – ja reiz tik ilgi esi cietis, pacieties vēl mazliet.

Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve Indra Grase laikrakstam atbildējusi, ka “pacientam, gaidot operāciju, tika sniegta visa nepieciešamā palīdzība, tuvāk nevaram komentēt”. Tikai tad, ja pacients būtu rakstiski ar iesniegumu apliecinājis, ka slimnīca var publiski runāt par viņa gadījumu, drīkstētu teikt ko vairāk. Uz jautājumu, kādos gadījumos gūžas lūzums netiek operēts uzreiz, Grase atbildējusi, ka ikviens gadījums ir individuāls, nevarot runāt vispārēji. “Konkrēto terapiju nosaka ārstējošais ārsts, kad pacientam var veikt operāciju,” uzsvērusi Grase. Viņa arī skaidrojusi, ka dažkārt cilvēkiem esot pārmetumi, ka viņiem nekas netiek darīts vai paskaidrots, taču dokumentācija apliecina, kas un kad darīts – nozīmētas zāles, “uzlikta sistēma” utt. Uztraukumā mediķu teiktais varot arī paslīdēt garām vai pietrūkstot izpratnes. Ja pacientam ir pretenzijas, viņš varot vērsties pie slimnīcas administrācijas vai Veselības inspekcijā (VI), kas ir pilnvarota izvērtēt mediķu darbu.

VI Kurzemes kontroles nodaļas vadītāja Dace Roze "Kursas Laikam"  skaidro, ka lielākā daļa sūdzību veidojas komunikācijas trūkuma dēļ – vai nu nav izstāstīts, vai nav paskaidrots cilvēkam saprotamā valodā. Dažkārt pacienti uzreiz vēršoties tiesā, prasīdami kompensāciju, tad tiesa savukārt vēršas VI, kuras eksperti pārbauda dokumentāciju, ārstēšanas gaitu u.c.

Ja vēršas VI, iesniegums var būt kā apraksts brīvā formā par notikušo, pretenzijām, vēlams pievienot slimnīcas izraksta kopiju, norādīt savu tālruņa numuru. Inspekcija var sākt lietu arī pēc publikācijām presē, taču arī tādā gadījumā vispirms jāsazinās ar pacientu, lai saņemtu atļauju iepazīties ar viņa medicīnisko dokumentāciju, slimības vēsturi, laikrakstam skaidro Roze. Konsultēties par turpmāko rīcību var arī Pacientu ombudā, taču tikai VI atzinumam ir dokumenta spēks. “Mēs cenšamies piedāvāt starpniecību konfliktsituācijās, izskaidrot, meklēt mierizlīguma risinājumu. Ļoti bieži saskaramies, ka sūdzību varētu nebūt, ja ar cilvēku būtu pietiekami un saprotami izrunājušies, tāpēc strādājam uz to, lai šāds ombuds būtu katrā slimnīcā. Vidzemes slimnīcā jau ir,” laikrakstam skaidro Pacientu ombuda biroja vadītāja Dace Līkanse.

Kā vēsta "Kursas Laiks", papildu pārdzīvojumi Gūtmanim bijuši ar drēbēm. Kad ievietots palātā, viņš izģērbts un drēbes aiznestas. Kad vajadzējis jau posties mājup, izrādījies, ka to vairs nav. Slimnīca skaidrojusi, ka par drēbēm, kas ievietotas palātas kopējā skapī, administrācija neatbild, pacients varot vērsties policijā.

“Kāpēc man jāvēršas policijā – ne jau man tās drēbes nozaga, bet viņiem. Slimnīca tās drēbes paņēma, tātad viņiem tās kāds nozaga,” laikrakstam sacījis Gūtmanis. Galu galā slimnīcas māsiņai nācies svētdienā braukt uz Priekuli pēc pacienta drēbēm, lai pirmdien viņš varētu braukt mājās apģērbies.