Pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 25.jūlijā ņemtie ūdens paraugi Liepājas pludmales "Dienvidrietumu" peldvietā un peldvietā "Pie stadiona" neuzrāda mikrobioloģisko piesārņojumu un ūdens kvalitāte ir laba, līdz ar to peldēties ir atļauts.

Arī Pāvilostas pludmalē ūdens kvalitāte ir laba, portālu informēja Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Jau vēstīts, ka arī otrdien ņemtās analīzes pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona "Daugava" liecināja, ka ūdens kvalitāte atbilst peldvietu noteikumiem.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības inspekcijā (VI), inspekcija ņēma peldūdens paraugus "Dienvidrietumu" peldvietā un peldvietā "Pie stadiona" Liepājas oficiālajās peldvietās un Pāvilostas peldvietā Dienvidkurzemes novadā 25.jūlijā, divas dienas pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas. Ūdens paraugu mikrobioloģisko rādītāju - fekālā piesārņojuma indikatoru zarnu nūjiņu (E.coli) un zarnu enterokoku - laboratoriskos izmeklējumus tika veikti Pārtikas drošības,dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā.

Pēc iegūtajiem peldvietu ūdens kvalitātes analīžu rezultātiem no divām peldvietām Liepājā un vienas peldvietas Pāvilostā peldēties ir atļauts.

VI skaidroja, ka ūdens paraugos laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, to koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus.

Peldvietu ūdens kvalitātes tūlītējas novērtēšanas robežlielumi ir norādīti Ministru kabineta noteikumos par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtību. Robežlielums rādītājam "Zarnu enterokoki" mikroorganismu skaits uz 100 ml (KVV/100 ml) ir 300 un rādītājam E.coli (KVV/100 ml) robežlielums ir 1000.

Veicot operatīvo novērtējumu, tiek vērtēti mikrobioloģisko rādītāju robežlielumu pārsniegumi katrā individuālajā ūdens paraugā, lai pieņemtu lēmumu par peldēšanās aizliegšanu vai neieteikšanu peldēties. Peldvietas ūdens kvalitātes operatīva novērtēšana pamatojas uz eksperta slēdzienu par mikrobioloģiskā piesārņojuma lielumu un raksturu:

VI norādīja, ka peldēties nav ieteicams, ja E.coli skaits ir lielāks par 1000, bet nepārsniedz 3000 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens un/vai zarnu enterokoku skaits pārsniedz 300, bet nepārsniedz 500 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens. Tāpat peldēties ir aizliegts, ja E.coli skaits ir lielāks par 3000 mikroorganismu šūnām 100 ml ūdens un/vai zarnu enterokoku skaits pārsniedz 500 mikroorganismu šūnas 100 ml ūdens.

VI aktīvajā peldsezonā veic visu 59 oficiālo iekšzemes un jūras peldvietu pastiprinātu uzraudzību. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli, ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija nosaka peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Šķēdē sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot 500 m³ neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā. Pēc tam ik stundu jūrā ieplūda ap 400 m³ neattīrītu kanalizācijas ūdeņu. Naktī uz otrdienu izdevās apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un atjaunot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību pagaidu režīmā. Avārijas rezultātā jūrā uzreiz ieplūda ap 12 000 m³ neattīrītu kanalizācijas ūdeņu.