LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" aizvadītajā nedēļā izskanēja, ka Liepājas reģionālā slimnīca valstij parādā 15 miljonus latu. Sarunā ar slimnīcas vadītāju Edvīnu Striku par parādiem un ne tikai.

Vai tiesa, ka "Gada slimnīcas" titulu nesen saņēmusī medicīnas iestāde ir liela parādniece?
Nē, nav tiesa. Parādu mums nav nekādu. Taču ne tikai mūsu, bet arī citas reģionālās slimnīcas caur pašvaldību saņēmušas Finanšu ministrijas sastādītu vēstuli sakarā ar mūsu lielo ietekmi uz valsts budžetu. Tajā parādīti mūsu finanšu rādītāji par 2010.-2012.gadu. Gan man, gan pārējiem slimnīcu vadītājiem ir liela nesapratne, kas tie par skaitļiem – ja ieņēmumu sadaļā katrā no šiem trim gadiem ir līdz 15 miljoniem, tad izdevumu sadaļā pat līdz 18 miljoniem latu! Mūsu gada budžets maksimāli bijis līdz 11 miljoniem latu.

Arī liekot iekšā Eiropas fondu naudas, nespējam saprast, pēc kādas formulas tas aprēķināts. Zvanot uz ministriju šīs vēstules sastādītājiem, nekādu konkrētu atbildi nesaņēmām, kur šādi skaitļi dabūti. Līdz ar to man pat nav komentāra...

Ja kādam interesē, tad mūsu gada pārskats ir publiski pieejams, un arī 2012.gadu mēs beidzām ar peļņu. Protams, ja neņem vērā nolietojumu, jo šai slimnīcai tas ir ļoti liels.

Staigājot pa slimnīcas gaiteņiem redzams, ka jums joprojām aktuāla rekonstrukcijas projekta īstenošana. Kā veicas?
Rekonstrukcija mums ir aktuāla kopš 2011.gada, un mēs visi ceram, ka 2014.gada vidū tā beigsies.

Jau 5.septembrī atklāsim jaundzimušo reanimācijas nodaļu, radioloģijas nodaļu, kas būs aprīkota ar jaunām iekārtām, un arī angiogrāfija tiks pārcelta tuvāk dienas stacionāram.

Mūsu skaistais mērķis ir, lai cilvēki, ienākot slimnīcā, bez vajadzības netiktu ievietoti stacionārā, bet pirmajos divos stāvos apskatīti, izmeklēti, saņemtu nepieciešamās rekomendācijas un konsultācijas, un dotos prom.

Vēl gribētu piebilst, ka nauda, ko mums dod Eiropa, paredzēta TIKAI rekonstrukcijai, un mēs to nevaram izlietot ne lai segtu pacientu ārstēšanu, ne arī zālēm.

Ko slimnīca pēc rekonstrukcijas būs ieguvusi? Kas būs paveikts?
Praktiski lielākā daļa būs renovēta – pirmie divi stāvi plus tā sauktā "torņa" viens spārns ar visiem liftiem un ārstu kabinetiem. Neremontēts paliks otrs daudzstāvu korpusa spārns. Pagaidām līdzekļu tam nav, taču jāteic, ka ar izremontēto daļu slimnīcas vajadzībām pilnīgi pietiks.

Otrajā spārnā mēs gribētu attīstīt to sektoru, kas ne tikai pilsētā, bet arī valstī nav nosegts, bet ir ļoti nepieciešams – tās ir sociālās gultas, aprūpes gultas un arī viesnīca. Tam vēl līdzekļu nav, bet ar dažādiem projektiem mēs atkal centīsimies tos piesaistīt no Eiropas fondiem, lai visu pabeigtu.

Ministre Circene uzsver, ka veselības aprūpei naudas ir par maz, mediķiem algas pārāk zemas.
Viņai pilnībā ir taisnība. Valstij būtu jādeklarē, kas ir tās prioritāte, un, ja tas ir vesels, darbaspējīgs cilvēks, tad valstijs ir jānodrošina veselības aprūpe.

Taču gadu no gada atkārtojas viens un tas pats – finansējums veslības nozarei ir par mazu. Nav pat jāskatās uz Eiropas Savienību, kur vidēji veselības aprūpei atvēlēti 6% no IKP, paskatīsimies kaut vai uz Lietuvu un Igauniju, kur katru gadu spēj atvēlēt 4,7%. Mums pērn bija 3,4%, šogad – 3,1%. Ja tā turpināsies, nākošgad būs zem trīs procentiem!

Iagunijā vienam pacientam atvēl 1053 nosacītās naudas vienības, Lietuvā – 954, Latvijā – 690!  Iedzīvotāju līdzmaksājumu, kāds ir Latvijā, nevar citādi nosaukt kā par noziegumu pret cilvēkiem – ja Igaunijā tas ir Ls 1,10 dienā, Lietuvā valsts sedz visu, tad mums līdzmaksājums ir Ls 9,50. Vājprātīga summa, nekur Eiropā tā nav!

Vai lielakā daļa pacientu to maz spēj samaksāt?
Ja arī spēj, tad tas arī ir viss. Zāles nopirkt viņš nevar, pie ģimenes ārsta aiziet nevar, un pēc kāda laika, tikai vēl smagākā stāvoklī, ir atpakaļ slimnīcā.

Jā, daudzi, protams, paliek mums parādā – katru mēnesi vidēji 8,5 tūkstošus latu. Tikai es gribētu uzsvērt, ka bieži vien parādnieki nav trūcīgākie pacienti vai pensionāri – tie norēķinās, bet ir tādi, kas to nedara. Tad esam spiesti meklēt palīdzību parādu piedzinēju firmās.

Slimnīca kļūst aizvien pievilcīgāka. Vai arī personāls šīm pārmaiņām iet līdzi? Reizēm esam saņēmuši sūdzības par uzņemšanas nodaļu – attieksmi, ilgo gaidīšanu...
Situācijas un arī cilvēki ir dažādi, tāpēc, lūdzu, rakstiet slimnīcas vadībai iesniegumu! Pilnīgi visas sūdzības tiek izskatītas, un, ja ir pamatotas, darbinieki tiek sodīti.

Slimnīcā strādā 750 cilvēku, un ne visiem ir tāds inteliģences līmenis, arī spējas izturēties pret pacientiem tā, kā būtu vajadzīgs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, šogad visam kolektīvam rīkojām saskarsmes kursus.

Es ceru, ka tas uzlabos situāciju.