Šoreiz Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu uz Liepāju atvilinājis rallijs. Lai arī tam ir īpaša nozīme viņas dzīvē, mūsu saruna "Promenade hotel" arī par Metalurgu,  Vienotību, Latviju.

Ar ko rallijam izdevies piesaistīt jūsu uzmanību?
Tas ir leģendāri! Tieši Kurzemes rallijā 1984.gadā es iepazinos ar savu vīru.

Tātad jau pirms tam jūs interesēja rallijs?
Šodien rallijs ir daudz citādāks – ne tikai ātrāks, arī no organizatoriskā viedokļa.

Taču arī tajā laikā, kad ar draudzeni bijām karsējmeitenes, kas smērēja maizītes, mūs ļoti aizrāva ātrums, mašīnas, vīrišķīgums.

Nākamgad būs trīsdesmit gadi, kopš par to sākām interesēties.

Un jūsu vīra saistība ar ralliju?
Arī viņš kādreiz ir nedaudz braucis, pēc tam organizējis ralliju „Drošība”, un vakar dzirdēju viņu runājam par iespēju atkal nobraukt „pa nullīti”, tāpat kā Liepājas mērs, kurš šogad to dara kopā ar dēlu.

Kas vēl bez rallija var atvilināt jūs uz Liepāju?
Liepājā atkal būšu jau 13.septembrī, tas saistīts ar Latviju kā Baltijas asamblejas prezidējošo valsti – Liepājas Olimpiskajā hallē notiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešu basketbola turnīrs. Ļoti priecājos, ka tas notiks ārpus Rīgas.

Ceru arī, ka ar programmu „Iepazīsti Saeimu”, kas skolēnos raisījusi ļoti lielu atsaucību, šogad būs laika paviesoties vairākās skolās, ne tikai vienā, kā tas bija pērn.

Liepājas pusē šovasar biju arī uz Nīcas dārzu svētkiem – burvīgs pasākums! Viens no jaukajiem piemēriem, ka apstākļos, kad daudziem Latvijā vēl ir ļoti grūti un īsti neredz atgūšanos no krīzes, par ko runā politiķi, cilvēki kopj dārzus un iedvesmo citus.

Izlasīju, ka septembrī Liepājas teātrī būs pirmizrāde iestudējumam „Piafa” – ja laiks atļaus, ļoti iespējams, ka atbraukšu paskatīties. Iepriekšējo reizi speciāli braucu uz Liepāju, kad bija „Pūt, vējiņi!” pirmizrāde. Tagad kādu brīdi neesmu bijusi, un ļoti gribētos redzēt vairākas no tām izrādēm, kas Liepājas teātrī iestudētas.

Neapšaubāmi, Liepāja saistās arī ar mūziķiem – tikko biju „Līvu” koncertā Jūrmalā.

Arī universitāte noteikti ir faktors, kas var atvilināt uz Liepāju.

Liepāja ir ļoti skaista pilsēta.

Ir viena problēma – „Liepājas metalurgs”...
Tas vairāk ir valdības jautājums, bet arī parlaments nevar nepievērst tam uzmanību, jo uzņēmums ir ļoti nozīmīgs Liepājai. Runa nav tikai par tiem, kas tajā strādā – ir arī viņu ģimenes, bērni. Tā ir milzu problēma.

No otras puses mēs redzam, cik ļaunprātīgi ir izmantots valsts atbalsts. Jo pamatproblēma jau ir nevis krīze nozarē vai obligātā iepirkuma komponente, bet tas, kas darīts šeit uz vietas, uzņēmumā.

Ļoti labi atceros, kā šo valsts garantiju deva – no visām partijām Saeimā ievēlētie Liepājas deputāti parakstīja lūgumu, saprotot, ka uzņēmums bez aizdevuma nebūtu izdzīvojis. Tas, kas nav izdarīts līdz galam – nav kontrolēts, kādā veidā nauda tika izlietota. Tagad ir jāizdara, lai gan liepājniekiem būtu darbavietas, gan pēc iespējas mazāk jācieš pārējiem nodokļu maksātājiem.

Vai politiķi nemēģinās „Metalurga” lietas atrisinājumu vilcināt, kamēr būs beigušās Saeimas vēlēšanas?
Gribētu cerēt, ka ne. Šobrīd nekas par to neliecina. Protams, „Metalurga” problēma ļoti bieži tiek izmantota politiski, kaut vai, lai atgādinātu, ka galvojumu parakstīja konkrētais finanšu ministrs Repše.

Taču šobrīd tās jau ir juridiskas procedūras, un arī politiski ir tā – jo ātrāk tiks rasts konkrēts risinājums, jo vieglāk jebkuram deputātam, vai pozīcija vai opozīcijā esošam, ir iet uz vēlēšanām un skatīties acīs liepājniekiem.

Kā „Vienotība” vērtē to, ka šajā sasaukumā nav pārstāvēta ne Liepājas domē, ne koalīcijā?
Tas mums Liepājā ir tradicionāli – problēmas ar nodaļu, kas ir ļoti liela un ļoti sašķelta, neredz un nejūt arī reālu darbību. Ir problēma ar cilvēkiem, kuru savstarpējās nesaskaņas ņem virsroku pār vēlmi parādīt, ka te ir spēcīga komanda.

Tieši tāpēc man šodien būs tikšanās ar „Vienotības” Liepājas biroja vadītāju, kā restartēt nodaļu. To nevar izdarīt no ārpuses, no Rīgas, tas ir jādara nodaļas cilvēkiem pašiem – aktivizēt tos, kas ir, piesaistīt jaunus, lai uz Saeimas vēlēšanām būtu pārliecība, ka „Vienotība” ir arī Liepājā.

Režisors Viesturs Kairišs saka: Latvija iet bojā, jo ir tikai politiskas un saimnieciskas intereses, bet nav Latvijas idejas, nav uz ko tiekties.
Negribu piekrist, ka Latvija iet bojā. No 5000 tautām sava valsts ir tikai diviem simtiem, un latviešiem sava valsts ir, 1918.gadā mūsu senči to izveidoja. Pazaudēt savu valsti mēs varam, ja nesaglabāsim pamatvērtības – valodu un kultūru, bez tām nav latviskas Latvijas.

Nevar balstīt visu uz vienu vienīgu ekonomisku izaugsmi – Ina Druviete jau sen ir teikusi, ka sagrautu ekonomiku var uzcelt pārskatāmā laika periodā, sagrautas saknes var neuzcelt arī nekad.

Tāpēc man ir prieks, ka Kairišs par to runā, ka Hermanis runā tik skarbi. Manuprāt, tas ir aicinājums: domājiet! Domājiet par to, ka neviens mums mūsu valsti nevar atņemt, kā vien mēs paši varam to kādam uzdāvināt vai pazaudēt.

Inteliģence vienmēr ir stāvējusi gan pie valsts dibināšanas, gan atjaunošanas, un ir ļoti svarīgi, lai arī šodien tā iesaistās visos procesos. Vieglāk būtu pastāvēt malā un paklusēt.

Kāda ir jūsu Latvijas ideja?
Mana izpratne par Latviju – tai jābūt vislabākajai vietai, kurā dzīvot un audzināt savus bērnus.