Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 389 Nikolaji, 96 Nikolas, 68 Niki un 19 Niklāvi.

Vārda dienā sveicam Niku Rozentālu.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu 24 gadus vecs jaunietis, kurš dzimis Priekulē. Ļoti patīk mana mazā pilsētiņa tāpēc prom netaisos. Esmu ieguvis akadēmisko bakalaura grādu Matemātikā un gadu strādājis par skolotāju Virgas pamatskolā, bet tas nebija man aicinājums. Šobrīdz mācos Ekonomikas un kultūras augstskolā interjera dizainu, vēlējos šo profesiju apgūt pēc vidusskolas bet ekonomiskās situācijas dēļ to nevarēju. Neuzskatu kredītu studijām par prātīgu lēmumu, jo nevar zināt vai pēc studijām būs darbs.

Strādāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Liepājas 1.daļas Priekules postenī un celtniecībā. Darbs praktiski aizņem visu manu laiku. Ikdienā cenšos izdarīt visus nepadarītos darbus, bet biežoi vien slinkums ņem virsroku. Vakaros skatos televīziju vai maldos internetā.

Kā vislabāk sākt dienu?
Agri, ar brokastīm un kāda multene.

 Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Sesijas tuvošanās un jaunais darbs Valsts ugunsdzēsības un glabšanas dienestā. Sesijai jāsavelk gali kopā, jo esmu mazliet paslinkojis. Viss iesākts, bet ne padarīts līdz galam. Jaunajā darbā nepieciešams apgūt lielu teorijas apjomu un attīstīt praktiskās iemaņas.

Bez kādām trīs lietām jūs nevarat iztikt ikdienā?
Telefons, miegs un cigaretes. Telefonu vienmēr ir kabatā, bez telefona kā bez rokām. Īpaši daudz zvanu neveicu, bet patīk apzināties, ka vienmēr varu visus sasniegt un arī es esmu sasniedzams. Ja ir laiks nekad nelaižu garām iespēju pagulēt. Ir taču tik forši palīst zem segas un lēnām ieslīgt saldajā miegā. Cigaretes kā parastam smēķētājam. Smēķēju, kad organisms pieprasa vai arī kad vajag padomāt. Mācoties augstskolā, cigarete palīdzēja risināt daudz programēšanas jautājumus.

Kāda ir jūsu laba garastāvokļa recepte?
Kopīgs vakars ar krustmeitu un viņas vecākiem.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Vecāku mājās māsai parādījies bruņurupucis Patriks. Vienmēr esmu tādu vēlējies, bet kaut kā nav sanācis. Vismaz māsai tagad ir un varu katru dienu apciemot un pamocīt.

Ja jūs varētu tūlīt kaut kur aizceļot, kurp jūs dotos un ko ņemtu līdzi?
Noteikti Grieķija Kosas sala. Šogad jau tur biju un gribu braukt vēlreiz. Tāpat kā iepriekšējo reizi, līdzi ņemtu draudzeni. Kosa likās vienkārši maģiska. Izkāpjot no lidmašīnas, uzreiz bija jūtams pavisam savādāks gaiss nekā pie mums Latvijā. Daudz un dažādu aromātu sajaukums, kas veidoja patīkamu un siltu noskaņu. Grieķi – ļoti draudzīgi un uzticas cilvēkiem. Piemēram, Latvijā ejot uz kafejnīcu, tu samaksā un tad saņem ēdienu, bet Grieķijā paēd un tad maksā. Šķistu riskanti, bet cilvēki necenšas tevi kaut kādā veidā apkrāpt. Vēl viens patīkams pluss Kosas kafejnīcām, katru reizi, kad esi paēdis un tev pienes rēķinu, līdzi nāk ouzo ar ledu. Laikam kāds nerakstīts Kosas likums. No rīta iespējams redzēt zvejniekus, kas tikko noķēruši zivis vai kalmārus vietējām kafeinīcām. Ķer tik daudz lai spētu pārdot visu lomu, nevis veselu kaudzi, ko pēc tam liktu saldētavās un pārdotu vēlāk. Nav jāuztraucas par to, ka tev kafeinīcā pasniegs mēnesi leduskapī turētu zivi. Kosā vienmēr visas jūras veltes būs svaigas. Jūrmala pavisam citādāka nekā pie mums. Akmeņaina un basām kājām nepatīkama.

Ar ko jums saistās Ziemassvētku gaidīšanas laiks?
Varētu likties smieklīgi, bet ar stresu. Visu laiku jādomā kam un ko dāvināt. Bērnībā, protams, gaidīju dāvanas un bija Ziemasvētku siltā sajūta, bet nu pāris gadus tādas nav. Pēdējos divus gadus pēc eglītes gāju pa dubļiem, nevis sniegu un tas vispār piebeidza noskaņu. Vienīgi pats Ziemasvētku vakars visu noliek īstajā vietā un ap sirdi paliek tā silti. Stress pazūd un vairs nav uztraukumu. Pašu lielāko pozitīvo lādiņu dod dāvināšana sprieks.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Vakarā kārtīgi atpūsties ģimenes lokā un nobaudīt kādu viskija glāzi!