Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārdadienu svin 1 Kornēlija un 1 Kaija. Vārdadienā sveicam Kornēliju Nelliju Korņijenko.

Pastāsti nedaudz par sevi, savu ne ikdienu un varbūt ikdienu!
Nu ko tur daudz, vienvārdsakot esmu Kornēlija. Un Kornēlijas acīmredzot ir ļoti liels retums.

Ikdienu pavadu Rīgā, pilsētā, kuru saucu par savām īstajām mājām. Šeit nodarbojos ar skaistumkopšanas lietām, grimēju un veidoju frizūras televīzijas cilvēkiem un saviem privātajiem klientiem. Darba laiks man ir neprognozējams, ko vienmēr esmu gribējusi, jo rāmis "no 9 līdz 17" galīgi nav priekš mani. Darba apstākļi arī ir neprognozējami,var gadīties filmēšanas dienu pavadīt līdz potītēm dubļos vai kādā ļoti skaistā pilī. Darba rakstāmgalds un datorkrēsls atkrīt.

Vai agrāk iecerētie sapņi ir piepildījušies?
Jā un nē. Proti, pamazām piepildās visi mani neapzinātie bērnības sapņi.

Bērnībā jau zināju, ka nebūšu tas, ko no manis sagaida – tas it kā ir piepildīts. Tagad jāpiepilda tas, ko pati no sevis gribu. Laika un pacietības jautājums.

Kas, tavuprāt, ir prioritārs, lai sapņi piepildītos un ceļš uz mērķiem nebūtu pārāk "ērkšķains"?
Katram savs ceļš draudziņ, citiem vairāk to "ērkšķu", citiem mazāk. Mums katram uz pleciem tiek uzlikta tā nasta, ko mēs varam panest. Varbūt cita "ērkšķis" tev liekas sīkums, bet otram jau zeme rīb.

Lai vai kā, turiet draugus un ģimeni sev cieši klāt, pasakiet vienmēr paldies un nebaidieties dalīties savā nastā.

Par sapņiem runājot, ja tu to spēj iztēloties, kas tev liedz to īstenot? Nekas vairāk kā vien tavs – nezinu, negribu, nevaru. Turi prātu skaidru, sirdi atvērtu un aiziet!

Esi ziemas cilvēks vai tuvs ir kāds cits gadalaiks?
Puņķaini deguni, sārti vaidziņi un nosaluši pirkstu gali nav gluži manā gaumē, bet, ja reiz tā ziema ir atnākusi, tad jau jāizbauda vien ir. Visticamāk sēžot mājās pie krāsniņas.

Kā baudi jau atnākušo ziemu?
Esmu jau paspējusi izpikoties un nosalt dažas reizes autobusa pieturā, tas manā skatījumā kvalificējas zem ziemas baudīšanas, bet, ņemot vērā to kā laiks skrien,tad drīz jau būs pavasaris.
 
Novembris ir tāds patriotisks mēnesis. Vai tevī arī mīt šis patriotisms un ko tu par to domā?
Oi, diemžēl, nē, neuzdrošināšos saukt sevi par patriotu.

Neapšaubāmi mīlu Latviju kā zemi, kurā dzīvoju, bet ne kā "vienotu valsti".

Ļoti priecājos par tiem, kas iet lāpu gājienos un izrāda savu cieņu, malači, tā tik turpināt, kaut vai katru svētdienas vakaru, bet atkal jau – šī nav mana lieta.

Kā, tavuprāt, mēs katrs varam veicināt patriotismu sevī un apkārtējos?
Cienu tos upurus, kas ir doti, lai mums būtu vieta, ko saukt par mājām. Cienu Latvijas dabu un interesantos iedzīvotājus. Man nekad nav sanācis kašķis ar tantiņām autobusā. Bet kā veicināt patriotismu – to nu galīgi nezinu!

Kad Liepāja ir visskaistākā?
Visu cauru gadu. Pavasarī, kad ejot caur Raiņa parku dzirdi putniņus "čiv-čiv". Vasarā, kad pludmalē un Fonteinā ir vairāk cilvēku, kā pilsētas centrā. Rudenī, kad aizbraucu uz Karostu un jūra pēķšņi atkāpjas un izrāda savus krājumus. Protams, ziemā, kad piejūras parks ir piesnidzis un ar ragaviņām var šļūkt uz leju pa kalniņiem. Tas starp citu ir jādara visiem!
 
Kādas ir labākās atmiņas, kas ir saistītas Liepāju?
Tās droši vien nav atmiņas, tās gan vairāk ir sajūtas. Liepāja ir maza pilsētiņa, bet visi man zināmie jaunieši no tās ir fantastiski mākslinieki, kas šo mazo pilsētiņu piepilda. Tas rada pilsētai zināmu auru. Īpaši, kad cilvēki ar iespējām dod iespēju māksliniekiem izpausties Liepājā.

Lai gan jāpiebilst, ka ļoti žēl, ka manas mīļākās kafejnīcas Liepājā vairs nav, "Kursas Putnos" bija lieliski koncerti un kafija pagatavota ar mīlestību.

Kas tevi ir svētki un kādi tie ir?
Man ir svētki, kad vien tos sagribas. Man, personiski, nevajag sarkano datumu, lai apēstu kūkas gabalu, malkotu šampanieti un piepūstu balonus.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Pacelsim glāzes par jums, katra diena ir jūsu diena, bet šodiena ir vēl vairāk jūsu diena!

Ā, un mums vajag vairāk Kornēlijas Liepājā.