10.februāris pasaules tīmeklī atnāca ar skumju ziņu, ka Kalifornijā, ASV, mirusi kādreiz milzu popularitāti iemantojusī kinoaktrise Šērlija Templa (Shirley Temple, 1928 – 2014).

Ar patiesām skumjām varu piebilst, ka par šīs aktrises segšanos zem Mūžības velēnas Latvijas informācijas avotos tagad vēstīts nepelnīti maz, pat ļoti maz...

Aktrise, kas ar savām kinolomām mudinājusi smieties, raudāt, mīlēt un labestīgi iejūsmināties miljoniem cilvēku gan Amerikā, gan Eiropā starp diviem pasaules kariem, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija ļoti populāra arī Latvijas kino repertuārā.

Pārsvarā mazo amerikāņu kino aktrisīti latvieši iepazina no Rīgas kinoteātros rādītajām „Educational Pictures” un „Fox Film Corporation” studiju lentām. Vācu valodā ieskaņotās filmas „Apaču forts”, „Mazā mis Marker?”, „Mazā princese”, muzikālā komēdija „Spožās acis”, režisors Dāvids Bethers un vairāki desmiti citu pulcēja Latvijas skatītāju tūkstošus. Piemēram, 1936.gada 26.martā Rīgas kinoteātris „Astra” Latvijas pirmizrādi „Mazā dumpiniece” rādīja nepārtraukti 16 stundas un, lai kino varētu slēgt, nācās iejaukties policijai.

Šērlija Templa piedalījusies aptuveni 54 filmās, pārsvarā kā komēdiju, drāmu vai ģimenes filmu galveno lomu tēlotāja. Taču... Šērlijai savas žilbinošās karjeras sākumā bija tikai četri gadi! Viņu dēvēja par Kalifornijas eņģeli, prēriju sproggalvīti, zelta eņģeli...

Pēdējā kinoloma Šērlijai tapa 1949.gadā. Pēc tam pasaule pamazām aizmirsa par gaišmataino sprogaino aktrisi. Taču pēc kara Latvijā vēl dažus gadus uz ekrāniem rādīja tā saucamās „trofeju filmas”, ko kā PSRS kara laupījumu demonstrēja arī Liepājas kino skatītājiem. Piemēram, filmas „Mazais bengāļu strēlnieks”, „Kapteiņa Krū meita” un „Mazais strēlnieks” Liepājā rādīja pat kara jūrnieku un zaldātu kazarmās.

Divdesmitā gadsimta otrajā pusē Šērlija Templa bija atradusi sev jaunu izaicinājumu – politikas un diplomātijas laukā. 1976. – 1977.gadā viņa bija ASV prezidenta kancelejas protokolu daļas vadītāja, tad ASV sūtnis Apvienotajās Nācijās, bet no 1989. līdz 1992.gadam – prezidenta Dž.Buša, vecākā, nozīmēta par ASV sūtni Čehoslovākijā.

„Vecās Holivudas” aktrise un trīsdesmito gadu visjaunākā un vispopulārākā dīva, ASV Kinoakadēmijas „Oskara” Jaunatnes balvas (1934) laureāte nomira savā dzimtajā pusē – Kalifornijā, Vudsaidā 2014.gada 10.februārī 85.gadu vecumā.

Ziņa par Šērlijas Templas nāvi mani vedināja atcerēties savas raibās podnieka gaitas. 1986. gada rudenī Jaunliepājas namu pārvaldes priekšniece Ilga Štobe mūsu BUBAM (Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība) bija pasūtījusi jaunas krāsns mūrēšanu 1905.gada ielas dzīvokļa Nr.10 īrniekam Ērikam Čīmam.

Uz nedēļu, kamēr zemajā koka mājiņā netālu no 5.vidusskolas gādāju jaunu siltumdevēju, jutos kā Universitātes students. Visai tumšajā, krāsns putekļu un pelējuma valstībā, kur pat zirnekļiem bija vārdi, risinājās sarunas par literatūru, filosofiju, ētiku un desmitiem literatūras vēsturē pēdas minušām personām.

Tā bija brīnišķīga darba nedēļa, kurā pat tapetes, kas nebija pārlīmētas „kopš Staļina bērēm”, izstaroja sirreālu, laikā pazudušo latviešu literatūras un vēstures personu iļģu gaismu. Visur bija grāmatas, žurnāli, pat avīzes „Liepājas Aizkulises” un „Īstās Liepājas Aizkulises” komplekti!

No Ērika „kolokviju” monologiem uzzināju par Riharda Ērgļa (1881 – 1950) romāniem, piemēram, triloģiju „Pelēkie baroni”. Pamatīgi sastrīdējāmies par liepājnieka, sociāldemokrāta Klāva Lorenca lomu Latvijas mazinieku vēsturē, arī liepājnieka Ludviga Leiša „Trimdinieka atmiņām”.

Kad jaunajā krāsnī jau kurējās pirmā guns un ierī krājās siltums, Ēriks jestri nodziedāja aizmirstā dzejnieka Ernesta Arņa (1888 –1943) rindas:
„Odesa Hamburga Rīga –
Jūra, saule un vējš,
Dzīve – kā sarauta stīga –
Jūra, saule un vējš...”

Taču kādu rītu Ēriks definēja viņaprāt dienas pasaules kultūrvēsturisku tēmu – Holivudas filmu studija un tās trīsdesmito gadu brīnumbērns Šērlija Templa. Pirmo reizi dzirdēju par tādu aizokeāna brīnumu. Man kā amatniekam, bet vairāk kā pacietīgam klausītājam, mājastēvs no putekļu koloniju dzīlēm cēla laukā albumu ar mazās kinoaktrises 1934. – 1936.gada filmu studijas „Fox” reklāmu foto kolekciju, kas producēta Rīgas izdevniecībā „IRA”, M.Nometņu ielā 55.

Citā albumā – kaudzēm Latvijas preses izdevumu par mazo Šērliju... Ēriks bija gandrīz vai vienaudzis tālajai Kalifornijas aktrisei. Viņš bija skrupulozi vācis pilnīgi visu, ko bija iespējams iegūt šaipus „dzelzs aizkara” par Holivudas Šērliju.

Var jau būt, ka tā bija arī savdabīga apsēstība. Pēc padomju laika cilvēka šnites man toreiz šī Erika Čīmas „nepiederēšanas filosofija” šķita tāda dīvaina prāta mežģīne.

Liepājnieks Ēriks Čīma (15.07.1927. – 06.05.2005.) atdusas Centrālkapos. Uzzinot par viņa dzīves lielākas pielūgsmes, Šerlijas Templas nāvi tālajā Kalifornijā, piezvanīju viņa mantojuma turētājam, arī Ērikam un pajautāju par albumiem, ko pirms 28 gadiem biju rokās turējis mazajā 1905.gada ielas mājiņā. Jā, esot, varot parādīt. Un te nu atkal viņa ir – mazā kaliforniete Šērlija latvieša Ērika rūpīgi sakārtotajā albumā Liepājā.