Turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus, paredz valdības šodien atbalstītie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš, ziņo LETA.

Kariņš jaunos ierobežojumus nodēvēja par "divi un divi", tā kā obligāts nosacījums iedzīvotājiem ir ievērot divu metru attālumu starp cilvēkiem.

Kariņš uzsvēra, ka valsts mērķis ir ierobežot "Covid-19" izplatīšanos. "Lai mēs to varētu panākt, mūsu valdība ir pakāpeniski pieņēmusi rīkojumus, lai apsteigtu notikumus. Citās valstīs biežāk sākumā ir notikumi, un tad reakcija. Latvijā mēs rīkojamies proaktīvi, lai apsteigtu notikumus un ierobežotu vīrusus," skaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka par darbinieku, kuriem jāstrādā grupās, drošību jārūpējas darba devējam, izpildot epidemiologu norādes.

Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Papildināts. Atbilstoši Ministru kabineta (MK) svētdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", turpmāk aizliegtas jebkādas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, kā arī jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pirmdien, 30.martā, apspriedīsies ar reliģiskajām organizācijām par tālāko rīcību saistībā ar valdības svētdien noteiktajiem ierobežojumiem un ministram piešķirtajām pilnvarām noteikt vadlīnijas turpmākajai reliģisko norišu organizēšanai, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.

Saistībā ar šo Ministru kabineta (MK) lēmumu Bordāns norādīja, ka šajā laikā reliģiskās organizācijas veic ļoti svarīgu un atbildīgu sabiedrisku funkciju - tās sniedz garīgu mierinājumu un drošību visiem tiem, kam tas šobrīd nepieciešams.

Viņš augsti novērtēja ministrijas un reliģisko organizāciju sadarbību, to pārstāvju atbildību un aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un aicinājumos ticīgajiem pēc iespējas atturēties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcu, apmeklējuma.

"Tieši tādēļ dievkalpojumi šobrīd notiek bez ticīgo klātbūtnes. Zīmīgi, ka lielākajās reliģiskajās organizācijās ir ļoti laba iekšējā organizācija - kopīgi tiek pieņemti lēmumi, uzreiz tie tiek īstenoti visās baznīcās, līdz ar to, cilvēki ir mierīgi un tas ļoti palīdz darbā arī valsts iestādēm, tai skaitā, policijai. Cilvēki tiek vadīti ļoti konsekventi un pārdomāti - tādējādi samazinot neziņu un spriedzi," norādīja ministrs.

Būtiski, ka sekmīga sadarbība attīstās arī starp konfesijām, piemēram, katoļu "Radio Marija" pārraida Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas dievkalpojumus, norādīja ministrijā. Savukārt, īstenojot MK piešķirtās pilnvaras noteikt vadlīnijas turpmākajai reliģisko norišu organizēšanai, pirmdien, 30.martā, pēc pārrunām ar reliģiskajām organizācijām sabiedrība tiks informēta par noteiktajiem drošības pasākumiem un izmaiņām ikdienas reliģiskajās norisēs.

Valdība svētdien ārkārtas sēdē arī nolēma aizliegt jebkādus publiskos pasākumus, saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju. Tāpat aizliegtas sapulces, gājieni un piketi un telpu sporta norišu vietu darbība, proti, slēgti sporta klubi.

Ar grozījumiem noteikts, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 8 un beidz ne vēlāk kā pulksten 22.