Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Valentīna (486), Aivars (336) un Kārlis (246).

Šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 246 Kārļi un 5 Spodri. Toties šodien dzimšanas dienā sveicam mūziķi Kristapu Šēnbergu.

Īsumā pastāsti par savu ikdienu!
Pagājušo vasaru absolvēju Liepājas Universitāti un šobrīd vairs nemācos. Esmu diplomēts ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs. Bija doma iestāties maģistra studijās, bet, tā kā šobrīd īsti neredzu tam jēgu, apsveru iespēju par vēl vienas augstākās izglītības iegūšanu. Ko un kā šobrīd nezinu, bet gribētos saņemt vēl vienu diplomu, jo, manuprāt, tas ir daudz lietderīgāk.
Augstskolas pēdējā kursā sāku strādāt uzņēmumā SIA „Sinerta Latvija”, kur strādāju vēl joprojām – esmu tirdzniecības menedžeris. Paralēli savam pamatdarbam, papildus piepelnos kā ballīšu muzikants. Spēlēju tur, kur uzaicina: kāzās, dzimšanas dienās un citās svinībās, pasākumos.

Kādas ir jaunākās aktualitātes grupai „Deep Silence” un tavā mūzikas dzīvē?
Šobrīd jāsaka tā - grupa savu darbību ir pārtraukusi, bet tas nenozīmē, ka savu darbību esmu pārtraucis es. Neesam šķīrušies kā ienaidnieki. Joprojām esam labi draugi, bet ir daudz un dažādi apstākļi, kas „Deep Silence” tagad neļauj muzicēt. Iespējams, ka nākotnē kaut kad atkal apvienosimies.
Es jau kādu laiciņu darbojos grupā „Diena bez pārtraukuma” kā taustiņinstrumentālists. Drīzumā iznāks mana dziesma šajā grupā. Gaidiet!
Paralēli rakstu arī dziesmas jaunam projektam, kas gan vēl tik drīz savu darbību neuzsāks, bet tas būs kaut kas man pašam neierasts. Plašāk neko nestāstīšu, bet plāni ir lieli. Redzēs, kas no tā sanāks.

Kā labprāt pavadi savu brīvo laiku?
Darba dienu vakarus pavadu vienkārši guļot gultā un neko nedarot. Patrinkšķinu ģitāru, palieku kopā idejas dziesmām un tekstiem, bet būtībā man patīk neko nedarīt. Respektīvi – slēgāt televizora kanālus un saprast, ka atkal nav ko redzēt pa televizoru! (smejas)
Protams, ja es būtu miljonārs, tad daudz ceļotu, jo man patīk iepazīt citas zemes, jauni iespaidi, skaisti skati, neredzēta daba un vide. Bet tā kā esmu mūziķis un dzīvoju Latvijā, tad brīvo laiku, jo īpaši tagad, ziemā, pavadu vienkārši mājās. Protams, ārpus visa ir tikšanās ar draudzeni vai vecāku apciemošana – tas jau pats par sevi. Lai nu kas, bet ģimenes faktors man vienmēr un visur būs pirmajā vietā.
Citi brīvajā laikā iet uz klubiem tusēties, bet es neesmu klubu cilvēks. Varbūt, ka palieku vecs, bet, nē, klubi nav domāti man. Tādos eju iekšā tikai tad, ja man pašam tur jāuzstājas.

Kas tev sniedz laimes sajūtu?
Laimes sajūtu man sniedz apziņa, ka maniem vistuvākajiem cilvēkiem viss kārtībā. Tāpat, ja man pašam veicas un es jūtu sevī motivāciju kaut ko darīt – esmu laimīgs.

Kādas virsotnes tu vēlētos savā dzīvē sasniegt ?
Ar laiku – izveidot savu ģimeni. To šajā dzīvē vēlos iegūt visvairāk, bet līdz tam gribētu nostabilizēties tā, lai varu šo ģimeni izveidot. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa – ir motivācija, līdz ar to esmu laimīgs un eju uz priekšu.
Līdz šim mūzikas lauciņā nav izdevies tikt tik tālu, cik gribētos. Vēlētos būt Latvijā zināms mūziķis, bet ar roka žanru to ir diezgan grūti izdarīt, bet es cīnīšos! Neskriešu pakaļ kluba mūzikai, kas šobrīd pārņem visu pasauli, pareizāk, ir jau pārņēmusi. Sirdī esmu rokmūziķis un tāds arī palikšu. Lai kaut vai desmit fani, bet toties īsti, kas arī dziesmās iedziļinās un sadzird to, ko esmu vēlējies pateikt.
Es mūziku savā dzīvē neuzskatu kā biznesu. Ja dzīvotu ārzemes, domātu savādāk, bet man tas ir nopietns vaļasprieks. Rakstu tā, kā pašam patīk un gan jau ar laiku sasniegšu arī kādas virsotnes.
Dažbrīd liekas, ka Latvija nav īstā zeme, kur kāds mani nolika dzīvot, kaut kā velk uz Kanādas pusi. Tā varbūt nav tā virsotne, kuru vēlos sasniegt, jo Latvijā ir visa mana ģimene, draugi un daudz kas cits, bet liels sapnis gan.

Vai kādas uzstāšanās laikā ir gadījušies kuriozi?
Neieslēgti mikrofoni, nestrādājoši vadi – tā jau ir ikdiena, bet ir daudz kas gadījies. Piemēram, braucot uz Igauniju, kur bijām uzaicināti spēlēt rokfestivālā „Lelle Alternatiiv”, manam opelim jau pie Saldus pārgāja pušu izpūtējs un izšāva svece. Skaņa bija drausmīga un katrs cilvēks uz mums skatījās tā, it kā būtu ieraudzījis spoku. Atgādināja kukuružņiku! Brīnos, ka vispār spējām ar tādu mašīnu aizbraukt 800 km un tikpat daudz vēl atpakaļceļā.
Pie grupas „Deep Silence” mūzikas daži iereibuši vīrieši ir sākuši dejot striptīzu, uzkāpjot uz skatuves un salaužot kontroltumbas tā, ka visu koncertu nevarēja vairs dzirdēt, ko pats dziedi!

Tūlīt sāksies pieteikšanās šovam „Koru kari”. Arī tu tajā esi piedalījies Liepājas Violetā vēja kora sastāvā. Kāds bija šis laiks tavā dzīvē un ko ieguvi šova laikā?
Šis laiks bija fantastisks. Ļoti laba pieredze Andra Ērgļa vadībā. Tā kolektīvā sajūta, draudzīgie mēģinājumi - viss tik ideāli, ka nevienu brīdi neparādījās vēlme neiet uz mēģinājumiem. Ļoti laba atpūta un tajā pašā laikā smags darbs un cīņa par sevis izvēlēto labdarības mērķi.
Viennozīmīgi ieguvu ļoti lielu skatuvisko pieredzi un jaunus draugus. Biju domājis arī šogad iet pieteikties. Ka nekā atlase iekrīt manā dzimšanas dienā, bet nesanāks, jo tajā dienā Rīgā ar grupu „Diena bez pārtraukuma” studijā ierakstīsim dziesmu.

Kādu dāvanu vēlētos saņemt dzimšanas dienā?
Dāvanas? Jūtos neērti, kad kāds man dod dāvanas, tāpēc laikam nepatīk dāvanas saņemt. Vēlētos daudz zeķu un bokseršortu. (smejas)

Kā atzīmēsi savus svētkus?
Īstenībā jau sen visiem pateicu, ka dzimšanas dienu nesvinēšu. Pasūtīju kliņģeri ar ko vecākus un vecvecākus pacienāt! Man vienmēr paticis savā dzimšanas dienā aizbraukt uz laukiem, bet tas arī viss. Speciāli nevienu ciemos neaicinu. Tie, kas vēlas apsveikt, nāciet ciemos! Bet brīdinu – būs tikai kola un čipsi!