Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šonedēļ Liepājā populārākie vārdi ir Skaidrīte (156), Ivars (240) un Alise (178).
Toties šodien vārda dienu atzīmēs 76 Līvijas, 79 Līvas, 54 Andras.
Šodien vārda dienā sveicam liepājnieci Līvu Vilnīti.
Kur tu pašlaik dzīvo?
Dzīvoju vairākās vietās – Liepājā, Ķekavā un Rīgā, bet par savām īstajām mājām vienmēr esmu uzskatījusi Liepāju, pa kuru dzīvojos jau astoņpadsmito gadu. Rīgā dzīvoju veselu vienu mēnesi (smejas).
Kur mācies?
Mācos Rīgas Stradiņa Universitātē, programmā – Starptautiskais mārketings un reklāma. Šobrīd rakstu bakalaura darbu, tā ka maijā, cerams, “stradiņi" būs piebeigti…
Strādā arī?
Par darbu runājot, šobrīd veicu asistentes pienākumus nelielā uzņēmumā, bet tas ir tāds pagaidu darbiņš, jo tagad vairāk darbojos prakses vietās, lai uzkrātu pieredzi un saprastu virzienu, kurā vēlos doties pēc skolas beigšanas.
Spilgtākā epizode no bērnības ir...
Pirmais Liepājas teātra apmeklējums (smaida). Nezinu, cik man bija gadu, bet tas jau bija saprātīgais vecums, kurā tomēr joprojām saglabājies maza bērna skatījums uz pasauli jeb nekādas izlikšanās vai kautrēšanās. Šķiet, izrādi sauca “Jestrais Spoks" vai kā tamlīdzīgi. Es pat īsti neatceros, kas tur bija un par ko tur bija, tikai zinu, ka abi ar tēti sēdējām balkona pirmajā rindā un ļoti skaļi un sirsnīgi smējāmies visu izrādi. Es pat brīžiem nedzirdēju, kas tiek runāts, bet kā ieraudzīju, ka tētis smejas, tā rāvu līdzi, cik tik skaļi spēju (smejas)…
Lietas, ko nekad nedarītu...
Es nekad mūžā nevienu nesāpinātu, ja vien manos spēkos būtu to nedarīt. Man tiešām riebjas dzirdēt vai redzēt to, ka cilvēki viens otru sāpina. Kuram no tā tiek kāds labums?! Mēs taču esam viena suga, pie tam visnotaļ apdraudēta, kamdēļ ir vienam otru jāapvaino, jāaizskar, jāsāpina vai pat jāiznīcina. Mirklīgs apmierinājums, atriebības kāre, cēli mērķi…Nav nekādu attaisnojumu. Ha, labi, aizrāvos, sāpīgs temats, pirmais teikums ir mana atbilde (smejas).
Visērtāk un vislabāk jūtos...
Kopā ar savējiem. Tas ir tāds šaurs cilvēku loks, kuriem uzticos pilnībā un kuru klātbūtnē jūtos ērti. Vilnīši, mamma, tuvākie draugi. Viņi ir tas kodols, kuram apkārt veidota visa mana dzīve. Man viņi gluži vienkārši ir nepieciešami. Kā gaiss vai ūdens.
Kāds ir jaukākais apsveikums, vai dāvana ko esi saņēmusi vārda dienā?
Kurš tad ko tādu atceras (smejas). Nē, patiesībā, tagad es pat varu pateikt, kurš man tagad liekas vismīļakais apsveikums, lai gan nelikās tāds tad, kad to saņēmu. Nesen atradu vecu kartiņu, ko man vārdadienā bija sūtījusi vecvecmamma. Nu jau viņa gadus desmit ir mirusi, tāpēc šī kartiņa ir tik īpaša.
Varbūt ir kāda izrāde, kinogabals, kas uz tevi ir atstājis iespaidu un ko ieteiktu noskatīties arī pārējiem?
Oi, es varētu nosaukt kādus simts vienā rāvienā, es taču esmu filmu un izrāžu cilvēks! No kino gabaliem noteikti visiem ieteiktu noskatīties filmu "Hešers", arī “Misters Neviens", "127 stundas", “Bezgalīgais ceļojums", “Pirmsākums", “Lielā zivs". Vispār esmu liela režisora Tima Bērtona fane! No izrādēm mani pēdējā laikā “paķēra" Jaunā Rīgas Teātra izrāde “Smagais Metāls" un Nacionālā Teātra “Mehāniskais Apelsīns". Arī filma ir lieliska – "A Clockwork Orange".
Kādi ir tavi hobiji, intereses?
To ir daudz! Sākot no pužļu likšanas un grāmatu lasīšanas, beidzot ar zoles spēlēšanu un alternatīvās mūzikas klausīšanos. Mūzika vispār ir viena no būtiskākajām lietām manā dzīvē. Mans mīlulis – klasiskais roks, rokenrols, tad vēl alternatīvais roks, pankroks, arī ska un regejs. Un tad, protams, mana mīļā trokšņmūzika, kura nepieder nevienam noteiktam žanram un kuru laikam gan neviens normāls cilvēks neklausītos, bet man patīk un viss (smejas).
Kas tevi iedvesmo darboties, pozitīvi uzlādē?
Mūzika un cilvēki. Tās ir divas galvenās lietas. Bez mūzikas man vispār liekas neiespējami darboties. Man katram dzīves gadījumam uzreiz ir sava piemērotā mūzika, kas pēc vajadzības uzlādē, izlādē, pārlādē...
Vai ir kāda ideja vārda dienas svinībām, ko gribētu noorganizēt, bet vēl nav īstenojusies?
Ne obligāti vārda dienā, bet kādreiz es gribētu uztaisīt tādu “old school party" radio pirātu stilā. Ar visiem tērpiem un, protams, mūziku (smejas).
Kā plāno svinēt savu vārda dienu ?
Šogad vārda dienu svinēšu apvienojumā ar sālsmaizi – esmu nesen pārvākusies, mēneša laikā dzīvoklītis beidzot sāk izskatīties apmierinoši un atrādāmi citām acīm.
Ko teiktu par Liepāju cilvēkam, kas nekad šeit nav bijis?
Kas tās par muļķībām, visiem ir jābūt bijušiem Liepājā (smejas)! Liepāja ir pasaulē skaistākā pilsēta, bijusī Latvija galvaspilsēta. Lai gan jāsaka, ka es priecājos, ka tā tāda nav šobrīd, jo paskaties, kas ar Rīgu notiek. Drausmas! Pat Vecrīga jau sāk zaudēt seju. Liepāja ir dzīva pilsēta ar savu sirdi, dvēseli un jūtām.
Kādas lietas Liepājā ir jāpamaina?
Es zinu, kas jāpamaina pa ceļam uz Liepāju, braucot iekšā no Lietuvas. Ceļš! Mani kaitina visi tie kāpu zonas liegumi u.tml. Tāpat – daba pamazām deformē visu krasta līniju un jūra palēnām nāk mums virsū. Varēja taču labāk izmantot to, kas mums ir dots. Uztaisīt, piemēram, veloceliņu gar krasta līniju, kas aizstieptos līdz Lietuvai, kur sākas viņējais velo celiņš, pa kuru, šķiet, bija iespējams aizbraukt līdz Klaipēdai. Un prasītos arī kāda pastāvīgā kafejnīca pie jūras centrā. Ir tik daudz tūristu piesaistīšanas iespēju.




















