Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 26 Litas, 1 Sibilla un 2 Teikas. Dzimšanas dienā sveicam Agritu Kukuku.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu īstena liepājniece jau 37 gadus. Mana ikdiena ir ģimene un mūzika. Mūzika tāpēc, ka jau 15 gadus mana darbavieta ir Liepājas Simfoniskais orķestris(LSO). Esmu vijolniece orķestrī. No visas sirds mīlu savu darbu, jo man ir dota fantastiska iespēja tvert to smalko "garīgo stīgu, kura ir skaņu mākslā. Mūzika atkal un atkal liek "iet" cauri gadsimtiem un to notikumiem, izspēlējot to, ko komponists tajā brīdī ir domājis, un to, kā šajā mirklī ir juties, bet ir arī diriģents, kurš to visu redz un dzird savādāk. Tā ir kā divu personību sadursme – reizēm veiksmīga, bet reizēm interesanta, un man ir dota lieliska iespēja tajā piedalīties un palīdzēt to nogādāt līdz klausītājam. Mūzika ir kā dvēseles pelde lielajā dzīves dažādību un peripetiju mutulī, tā attīra, valdzina, iedvesmo un padara dvēseli skaistāku, ne tikai man, bet, domāju, arī klausītājam.

Ģimene – mana 11 gadīgā meita Eva un dzīvesbiedrs Viktors. Ar meitu viss skaidrs – pateicoties Evai atgriežos savos pusaudža gados, kad visa pasaule bija pret mani sazvērējusies, un viss lielākoties bija slikti. Tomēr svarīgākais, ko šajā laikā cenšamies ģimenē panākt, ir mierīgas un sevi izzinošas sarunas. Secinājums, ka nemaz jau nav slikti. Vienkārši, tas ir laiks, kuram visi esam "izgājuši cauri", kad uz lietām skatās savādāk. Visa pamatā ir ģimenes kopābūšana un kopēja  problēmu risināšana. Protams – brīvais laiks. Paldies vēlos pateikt savai māmiņai par padomiem, kurus viņa man devusi, un, kuri tagad noder meitas audzināšanā, un paldies Viktoram par viņa nesatricināmību un spēju uztvert to visu mierīgi.

Kādi ir tavi hobiji?
Tādu īstu hobiju man nav. Parasti iesāku lasīt kādu grāmatu, bet visas paliek puslasītas. Pēdējā grāmata, kuru izlasīju, bija Teodora Drezera "Ģēnijs" – ar to man laikam pietika ilgam laikam.

Ja to var uzskatīt par hobiju – man patīk staigāt. Cenšos visur pārvietoties kājām, patīk arī pārgājieni. Manuprāt, ja ir laiks un visu iespējams saplānot, tad Liepāju var izstaigāt (tas gan attiecas tikai uz mani), un tas ir forši.

Kāds ir bijis trakākais piedzīvojums tavā dzīvē?
Trakākais piedzīvojums man laikam ir bijis LSO tūre uz Ķīnu un Indiju. Tās, patiesībā, bija manu sapņu valstis, uz kurām vēlējos aizceļot. Neredzēju ne Ķīnas pasakaino dabu, ne Indijas miera tempļus, bet redzēju pilsētu netīro vidi, bezgaisu, antisanitārus un nožēlojamus dzīves apstākļus, kur tā ir norma. Tas man bija ne tikai pamatīgs kultūršoks, bet tāds kā “dzīves belziens” un smaga skola. Sapratu, ka mūsu mazā Latvija, patiesībā ir Paradīze zemes virsū, un neesam tiesīgi teikt, ka slikti dzīvojam. Mums ir tīrs gaiss, mums ir tīras pilsētas, lauki, meži, mums ir viss.

Ko darīt, lai savu ikdienu veidotu patīkamāku, labāku?
Esmu sapratusi to, ka nevaru no rīta lasīt ziņas dažādos portālos, jo parasti visi sāk ar to slikto – tur plūdi, tur zemestrīce, tur atkal terorisms, avārijas utt. Bāc – ir tikai rīts un jau tik daudz kas slikts. Tas patiesībā reizēm sabojā visu dienas noskaņojumu. Cenšos, lai tā nebūtu. Tāpēc rītu sāku ar brokastīm ģimenei un tad dodos pastaigā ar savu suni Bellu. Rīta pastaigā sakārtoju savas domas par dienas gaitu.

Kas tev vienmēr ir līdzi?
Līdzi man ne vienmēr ir telefons, bet vienmēr ir mans amulets.

Kāda, tavuprāt, ir dzīves jēga?
Varu ieskicēt dažas tēzes, kuras ir manas dzīves pamatā, un visu to kopsakarība arī veido to, kāda ir mana izpratne par dzīves jēgu šodien.
Izlīgsti ar savu pagātni, lai tā netraucē tagadnei.
Laiks dziedē gandrīz visu, bet vajadzīgs ir  mazliet vairāk laika.
Tas, ko citi domā par mani, nav mana darīšana, jo patiesībā neviens nav ideāls.
Nenosodīt un nesalīdzināt citus, jo katram savs ceļš ejams. Novēli labāk veiksmi.
Ir pieņemami, ka nezinām atbildes uz visu. Tās atnāks ar laiku.
Izvirzi sev jaunus mērķus, lai ir uz ko tiekties. Neapstājies pie paveiktā.
Tikai un vienīgi Es esmu atbildīga par savu laimi. ES.

Kas Liepāju padara tik īpašu starp citām Latvijas pilsētām?
Liepājas gaiss, jūra, ezers, neatkārtojamie saulrieti, vecie Liepājas tramvaji, Rožu laukums un paši nesatricināmākie, spītīgākie un ar spilgtu pašlepnumu apveltītie, daudzās vētras  pārdzīvojušie liepājnieki. Lepojos ar to visu!

Liepājā ir daudz skaistu vietu. Kurā atgriezies atkal un atkal?
Tie ir parki – Raiņa parks un Jūrmalas parks.

Kādi ir tavi svētki?
Mani vislabākie svētki ir tās reizes, kad sanākam kopā visa ģimene. Kopā esam ap 20 cilvēkiem.  Katru mēnesi taisām tādas kā ģimenes pusdienas – ierodamies ar groziņiem. Tā ir jauka kopā būšana. Cenšamies šo tradīciju ievērot.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Novēlu visiem šo īpašo svētku saviļņojumu sevī izjust ne tikai šajā īpašajā dienā, bet arī ikdienā, jo tas pozitīvisms un prieks, kas mājo mūsos, radīs smaidu uz prieku arī apkārtējos!