Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 6 Donati, bet nevienas Konstances. Saruna ar Ilzi Dīķi.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu cilvēks vārdā Ilze. Šobrīd strādāju par pavāru. Palaimējās ar to, ka priekšnieks paņēma darbā tāpēc, ka ir talants nevis dokuments. Mans darbs ir mana sirds lieta. Daru visu pēc tīrākās sirdsapziņas un visi ir apmierināti. Papildus, brīvajā laikā veidoju dažādus video, rakstu dzeju un stāstus un veidoju ilustrācijas. Vairākus gadus jau nodarbojos arī ar ielu vingrošanu.

Saki, ka strādā par pavāri un tas ir tavs sirds darbs. Vai nav bijusi doma arī iegūt atbilstošu profesiju?
Sāku mācīties bet nepabeidzu, jo bija ļoti grūti mācības apvienot ar darbu.

Ielu vingrošana nav sievietēm ļoti raksturīgs sporta veids.
Tajā laikā, kad sāku ar to nodarboties, tad ielu vingrošana tikko bija sākusi plaukt un biju viena no pirmajām meitenēm Liepājā. Pateicoties ielu vingrošanas puišiem, ar kuriem, protams, kontaktējos, atmetu veselu virkni neveselīgus ieradumus.

Tu esi arī ļoti radoša persona. Kur gūsti iedvesmu, lai kaut ko radītu?
Man nevajag speciālu iemeslu, varu apsēsties un radīt. Man var ienākt prātā kaut viens vārds, un varu apsēsties un uzrakstīt dzejoli vai nelielu stāstiņu noteikti. Garākiem stāstiem vai, piemēram, ilustratīvajai pasaku grāmatai, ko šobrīd rakstu, gan bija nepieciešama iedvesma. Tikko minētā pasaku grāmata top jau trīs gadus. Pirmo pusotru gadu tikai savā galvā apstrādāju ideju un, starpcitu, pēdējais galvenais varonis manā galvā „dzima” tikai dažas nedēļas atpakaļ. Gribu, lai varoņi šajā darbā ir pēc iespējas dzīvāki, lai lasītājs jūt līdzi viņiem.

Tavi darbi ir arī kaut kur publicēti?
Nē, diemžēl, nē, tas ir tikai tuvākajiem draugiem un paziņām.

Kas ir svarīgākais lai cilvēks būtu laimīgs?
Pirmkārt, nekoncentrēties uz to, kā būt laimīgam. Kā es tiku pie savas laimes formulas – paskatījos uz sevi no malas, pieņēmu to, sapratu, ka nemaz tik slikta neesmu, neiespringstu uz sabiedrības viedokli un laimi. Iesaku – pārvērt kritiku jokā, bet arī ieklausies tajā! Mums ir jānovērtē tas, kas mums ir, nevis to, kā mums nav.

Kā tu sevi saisti ar Liepāju?
Atceros, kad sāku dzīvot Liepājā strādāju par viesmīli un man viens no klientiem jautāja kāpēc mēs, Liepājas meitenes esam tik skaistas. Nezinu kādēļ, bet automātiski atbildēju, tādēļ, ka mums vējš ir tēvs un jūra – māte. Ja godīgi, jau no bērnības esmu iztēlojusies jūru un vējo, augot pie meža. Nevaru iedomāties savu dzīvi bez jūras.

Tavs novēlējums šīs dienas gaviļniekiem!
Veselo saprātu ļoti daudz! Iemācīties nepadoties tik ļoti daudz emocijām, bet darbināt loģiku! Apgūstiet sarkasmu!