Eirovīzijas dziesmu atlases fināls "Supernova" noslēdzies, mūziķi var atslābt un pat atrast laiku, lai parunātos ar žurnālistiem.


Piedāvājam sarunu ar vienīgo liepājnieku "Supernovas" finālā – grupas "Bad Habits" mūziķi Mārtiņu Balodi. Starp citu, aprīļa sākumā liepājniekiem būs iespēja ar viņu tikties klātienē.

Kā jūtaties tagad, kad konkurss un fināla balsojums ir noslēdzies? Par kuru kandidātu balsojāt jūs?
Šī mums bija pirmā pieredze, uzstājoties uz tik lielas skatuves un tik daudz skatītāju priekšā. Cenšos saskatīt it visā pozitīvo un pēc šova beigām jūtos atvieglots, ka viss ir beidzies tā, kā tas ir beidzies. Guvām neaprakstāmu pieredzi, gan kā grupa, gan individuāli.


Atzīšos, ka pārdzīvoju par mūsu rezultātu fināla šovā, bet mierinu ar to, ka tas ir tikai ceļa sākums un viss vēl priekšā.


Man personīgi patika vairāki priekšnesumi. Katram konkursantam bija sava odziņa. Nevēlos izcelt vienu konkrētu, bet priecājos, ka valsti pārstāvēs Samanta – pelnīta uzvara.


Pastāstiet par grupu – kā satikāties un sākāt muzicēt kopā, kas ir pārējie grupas dalībnieki?
Grupā esam četri: Jānis Līde (elektriskā ģitāra), Normans Bārbals (bungas), Kristaps Grīnbergs (bass) un Mārtiņš Balodis (vokāls, ģitāra).


Iepazīstināja un saveda mūs kopā Aivars Vaišļa 2015. gadā Nacionālā teātra pagrabā. Viņam šķita, ka piestāvam viens otram muzikāli, jo savu muzikālo gaitu pirmsākumos es spēlēju viens un te pēkšņi man bija grupa. Sākām spēlēt visur, kur mūs aicina un darām to joprojām.

Kā tas nāk, ka grupai ir tik pieklājīga vēsture – jau 2014. gadā piedalījāties Lielbritānijas festivālā "The Great Escape" –, bet tikai šogad pirmo reizi pretendējāt uz "Eirovīziju"?
Mūsu grupas vēsture nav tik iespaidīga, kā varētu šķist. "The Great Escape" ir piedalījies vienīgi Kristaps, kas tolaik spēlēja citā grupā.


Kā grupa, esam samērā jauni un šajā laika posmā esam izdevuši albumu un nominēti "Zelta Mikrofonam" kā gada Country/Rockabilly albums


("Zelta Mikrofona" pasniegšanas ceremoniju no Dailes teātra TV ekrānos varēs vērot 24. februārī – irliepaja.lv), par ko esam pateicīgi daudziem, bet visvairāk mūsu "BM Production" menedžmenta kolektīvam ar Ievu Florenci-Vīksni priekšgalā, kas mums palīdz, neļauj slinkot un met jaunus izaicinājumus mums kā grupai, kā piemēram, pārbaudīt spēkus "Supernovā" (tā bija viņu ideja to darīt un mēs paklausījām). "BM Production" ir 100% kā piektais grupas dalībnieks.

Ko uzskatāt par grupas lielāko sasniegumu, izņemot dalību "Supernovas" finālā?
Mūsu lielākais sasniegums noteikti ir mūsu albums un  "Zelta Mikrofona" nominācija, taču man ir laimējies ar lielisku komandu un grupas biedriem, ar kuriem noteikti vēl liksim par sevi runāt.

Kā top "Bad Habits" dziesmas, kurš ir to mūzikas, tekstu autors? Kā radās tieši "Supernovas 2020" dziesma?
"Bad Habits" dziesmu tekstus rakstu es, taču mūziku – visa grupa kopā.


"Supernovas" dziesmu es rakstīju par godu savam Liepājas vectēvam, jo viņš ir devis daudz iedvesmas manā dzīvē, mīlestību un rūpes,


ko jūtu joprojām, ik dienu, viņu apciemojot. Viņš man ir īpašs un labākais draugs 34 gadu garumā.

Kādi ir "Bad Habits" sliktākie un kādi – labākie ieradumi?
Mūsu sliktākie ieradumi ir vēlās vakara stundas, ko pavadām prom no tuvajiem, spēlējot mūziku, bet darām to, jo mīlam to, ko darām, un šeit nekas nav maināms.

Labo ieradumu nav daudz. Nezinu par grupas puišiem, bet man tā ir ģimene un sports, kad tam atliek laika. Šodien mans labais darbs bija, ka izmazgāju un izžāvēju veļu un uztaisīju superīgus salātus, jo man beidzot bija brīvdiena.


Pastāstiet sīkāk, kāda ir jūsu saikne ar Liepāju? Ko labprāt atceraties no tiem laikiem? Vai arī tagad esat saistība ar šo pilsētu? Kad redzēsim un dzirdēsim "Bad Habits" Liepājā?
Ar Liepāju esmu saistīts kopš agras bērnības, kad pavadīju tur daudz laika pie vectēva un omas. Veda mani ik dienu uz jūru, gājām garās pastaigās gan uz tirgu, gan Centrālkapiem, gan ciemos pie radiem, un atceros, ka mana oma cepa visgaršīgākās kanēļmaizītes. Mūsu dzīvoklītis bija Klaipēdas ielā 72. Radi un ģimenes draugi dzīvoja turpat netālu uz Dzintaru ielas, Sūnu ielas un Kalēju ielas. Joprojām tieši šo apvidu uzskatu par savām mājām.


Mana bērnība – saulaina, vējaina, ar kaiju klaigām, jūras šalkām un tramvaju skaņām, kad tie brauc gar manu māju.


Ik reizi, kad tagad ir laiks aizbraukt uz Liepāju, es tajā klīstu apkārt, elpoju pilsētas gaisu, kas ir īpašs, slīkstu nostalģijā un atmiņās. Varu staigāt apkārt stundām ilgi un iegrimt savā pasaulē, pazust un atkal piedzimt no jauna, atgriežoties mājās.

Tāds ir mans stāsts par Liepāju un, atbildot uz šo jautājumu, sāp sirds, ka nevaru tur pašreiz būt, tieši šajā brīdī.

Ar grupu noteikti viesosimies Liepājā vasarā, bet tuvākais, kad es būšu vēju pilsētā, būs 4. aprīlis. Esmu uzaicināts sniegt akustisku koncertu "Red Sun Buffet". Priecāšos redzēt ikvienu liepājnieku, un no sevis solu patiesas emocijas, sarunas un dziesmas – arī par Liepāju.