Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 143 Marutas un 61 Alda. Vārda dienā sveicam Marutu Karloviču.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Varētu teikt, ka esmu kā nemiera gariņš, kas tā īsti uz vietas nevar nosēdēt. Vienmēr gribas ko jaunu pamēģināt, apskatīt, izpētīt un apgūt. Kaut arī pēc dabas esmu kā pūce, kurai patīk ilgāk pagulēt, tomēr ikdienā to reti kad izdodas īstenot, ja nu vienīgi dažreiz pa nedēļas nogalēm. Tā nu kūpoša kafijas krūze ir vislabākais rīta draugs produktīvas darba dienas uzsākšanai.
Šobrīd ikdiena aizrit Somijā, bet vai tas uz palikšanu, vēl pašai tā īsti nav zināms, jo atkal jaunas idejas rosās un kūda. Tomēr kāda daļiņa no manis vienmēr ir un būs Latvijā kopā ar maniem mīļajiem un tuvajiem.
Kas jūs aizveda uz Somiju?
Pēc Daugavpils Universitātes absolvēšanas tiesību zinātnē bija izveidojusies pārprodukcija ar šajā jomā strādājošajiem. Tā nu radās doma paceļot un izlemt, ko darīt tālāk. Izveidoju sarakstu ar valstīm, par kurām zināju vismazāk un apstākļu sakritību dēļ nonācu Somijā.
Vai ir kas tāds, ka pietrūkst no Liepājas vai Latvijas?
Galvenokārt pietrūkst tas, ko čemodānā nevar iebāzt – ģimene un draugi, kuri vienmēr gaida un priecājas par katru satikšanos. Tajos brīžos liekas, ka laiks apstājas.
Tā noteikti ir Liepājas jūra, baltās smiltis un rotaļīgais vējš. Katru reizi cenšos atrast laiku arī tur pabūt.
Kopējo svētku svinēšana pēc tradīcijām. Var izklausīties nedaudz dīvaini, bet tikai esot prom, sāku to tā pa īstam novērtēt, jo kas gan ir Līgo svētki bez ugunskura, vai Lieldienas bez šūpošanās.
Kā vislabāk atslābināties pēc nogurdinošas dienas?
Ir ļoti daudz veidu, bet katram jau savs. Man palīdz skriešana, mūzika vai arī kāda laba grāmata, kas aizved citā realitātē.
Kas vislabāk raksturo vasaras sajūtas?
Tas ir tad, kad nav uztraukums par mājās aizmirstu džemperi, kad saldējums kūst ātrāk, nekā spēj to apēst un kad basām kājām var bradāt pa pludmales smiltīm.
Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Liepāju?
Liepājai piemīt tāds savdabīgs šarms, mākslinieciskums un miers. Šajā pilsētā senlaicīgais saplūst ar mūsdienīgo, vienkāršais ar moderno.
Kad draudzene pirmo reizi brauca ciemos, viņa bija pārsteigta, par to, cik zaļa ir Liepāja. „Kā lieli lauki” – tāds bija viņas komentārs. Grūti gan nepiekrist, jo kur vēl var redzēt tik zaļu pilsētu. Kaut arī esmu daudz ceļojusi, lielākoties visur ēka pie ēkas, reti kur kāds zaļumiņš cauri izspraucas, bet Liepājai ir tās liepas.
Kurp jūs labprāt aizceļotu? Kāpēc?
Esmu nospraudusi mērķi, ka katru gadu došos apskatīt un iepazīt, kādu valsti, kur nekad agrāk neesmu bijusi. Šogad tā ir Itālija. Mans galamērķis ir pilsētiņa Arko (Arco), kas ir nopietna un tradīcijām bagāta klinšu kāpšanas vieta. Šo nodarbi aizsāku Somijā, tomēr jaunās vietās ir jauni izaicinājumi tāpēc arī Itālija šoreiz.
Kāds varētu būt jūsu ideālais vasaras festivāls?
Noteikti brīvā dabā, pie labas mūzikas, ar atvērtiem un pozitīvi domājošiem cilvēkiem.
Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlu, lai nekad neapsīkst radošu domu, lai gribas ko vairāk sasniegt un apgūt un pietiek resursu tā realizēšanā. Daudz laimes!




















