Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārda dienu svin 648 Igori, 4 Ingvari un 4 Margoti.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas mākslas vidusskolas audzēkni Miķeli Timbru.

Jaunietis sauc sevi par īstenu liepājnieku un par īpašu vērtību uzskata jūras tuvumu. Pašlaik puisis Liepājas mākslas vidusskolā apgūst metāla izstrādājuma dizainu. Viens no iemesliem, kāpēc aizgājis tur mācīties, ir dzīves saistība ar mākslu. "Nepatīk mācīties tikai parastos skolas priekšmetus," teic liepājnieks. Vai mākslinieki tver pasauli savādāk? Miķelis atbild apstiprinoši: "Jā, noteikti. Bet tas atkarīgs no cilvēka. Katrs to uztver savādāk un ņem no saviem resursiem. Mākslinieki pamana to, ko citi nepamana. Piemēram, rozes, kas tikko noziedējušas. Mākslinieks mācēs parādīt tās lapiņas, lai tās labi izskatītos."

Arī brīvo laiku liepājnieks pavada saistībā ar mākslu. "Zīmēju visu, kas ienāk prātā, sākot no grafiti līdz tetovējumu zīmējumiem." Pagaidām darbi vēl nav nonākuši citu apskatei. "Plānoju nākamgad piedalīties izstādē "Liepājas privātkolekciju pērles 2012", kas notiks mākslas galerijā "Promenade Hotel"," intervijā portālam atklāj Miķelis. Vēl viens puiša hobijs ir basketbols. Ja dzīvē iegrozītos, ka tā nebūtu saistīta ar mākslu, Miķelis noteikti nopietni pievērstos basketbolam.

Miķelis stāsta, ka agrāk daudz ceļojis ārpus Latvijas – uz Turciju, Ēģipti, Zanzibāru. "Tagad vairāk ceļoju pa Baltijas valstīm. Dažreiz braucu ar stopiem, piemēram, uz Lietuvu. Laba ideja, ko varētu ieviest Liepājā, ir cigarešu automāti uz ielām, ko redzēju Vācijā. Vēl parkos esmu redzējis betona sienas, kur jaunieši var zīmēt, gleznot grafiti, Liepājā nekā tāda nav."

Raksturojot Liepājas jauniešus, jubilārs teic: "Valda bohēma, mākslinieciskais gars. Savā draugu lokā cenšamies runāt, satikties klātienē. Esmu pamanījis, ka daļa jauniešu sadzīvē nemaz nemāk runāt, izteikt savas domas. Komunikācija notiek interneta vidē. No vienas puses tas ir vienkārši, jo nekur nav jāiet, sēdi mājās, neviens tevi neredz, drosmes ir vairāk. Pie tā var ātri pierast. Arī es kontaktējos caur sociālajiem tīkliem, taču labprātāk tiekos ar cilvēkiem reālajā vidē. Jāatzīst, ka aug paaudze, kas sēdēs vien pie datoriem," spriež Miķelis.

Vaicājot, kur puisis rod iedvesmu darboties, viņš atbild: "Laikam no sevis. Zīmēšanu apgūstu pašmācības ceļā. Idejas rodu, runājot ar citiem māksliniekiem. Ir bijušas sadarbības ar viņiem. Kāds cits padod ideju un es to izpildu, vai arī otrādi."

Pēc skolas beigšanas Miķelis apsver domu doties uz ārzemēm. "Redzēs kā viss iegrozīsies, ceru, ka varēšu palikt Latvijā." Kā puisis pavadīs šo dienu, viņš vēl nav izlēmis.