Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 156 Skaidrītes, 2 Skaidras, 7 Justi.

Šodien vārda dienā sveicam liepājieku, ģitāristu Justu Markuševski.

Vai tu esi liepājnieks?
It kā jā – 20 gadus esmu liepājnieks, bet pats jocīgākais šajā visā Liepājas pasākumā, ka piedzimu Ventspilī! Tas bija tīri nejaušības pēc, jo tajā laikā mamma atradās laukos.

Kādā jomā strādā, kas ir tava profesija?
Gribētos jau teikt, ka mūziķis, bet zinot situāciju Latvijā, ka esot par mūziķi nevar nopelnīt, nākas strādāt darbu, ar kuru var izdzīvot. Strādāju zviedru uzņēmumā. Esmu apmierināts. Brīvajā laikā nodarbojos ar mūziku.

Kādi ir tavi hobiji?
Man principā interesē daudz kas. Uzskatu sevi par daudzpusīgu cilvēku. Bet nu bez darba un mūzikas, man patīk vakaros palasīt grāmatas un paskatīties televizoru. Viss pārējais paņem daudz laika.

Kā tu raksturo liepājniekus?
Stūrgalvīgi, ietiepīgi, lepni. Liepājnieks ir spēcīgs cilvēks. Atliek pabraukāt apkārt pa Latviju spēlējot, lai saprastu, ka liepājniekos ir spēks.

Ko tu stāstītu cilvēkam par Liepāju, kas nekad nav bijis Liepājā?
Var jau izstāstīt, ko visi jau zina – mums ir lieliska pludmale, dažādi festivāli, kultūras dzīve ir forša. Bet, lai saprastu „riktīgi” Liepāju, ir jāatbrauc uz kādu pasākumu padzīvot šeit nedēļu. Paskatīties Ziemeļu fortus. Tie, kas dzīvo Liepājā, jau viss jau ir pierasts, bet kad atbrauc no citurienes – īstenībā ir ļoti forši.

Ko Liepājā vajadzētu pamainīt?
Ja godīgi – nezinu. Lai tūristiem būtu vairāk iespējas. Liepājai ir sava aura, viss, kas vajadzīgs. Te jau var „sabūvēt veselu kaudzi” ar lielveikaliem, bet tas jau nemaina, kāda tā pilsēta ir. Tad vēl jaunā koncertzāle, izstrādāt programmu, lai visiem būtu interese tur iet. Tas pat nav pamainīt, bet pielikt klāt.

Vai ir kāds moto, pēc kā tu vadies?
Jāmēģina darīt to, kas tev patīk. Nekad nevajag atmest tās lietas, kas tev sagādā prieku. Kaut vai mazumiņu darīt, bet to, kas tev patīk.

Aktuālākie darbi...
Pašlaik ar labāko draugu gribam uztaisīt mazo uzņēmumu. Sīkāk neko nestāstīšu. Mēs mēģinām ar draugu veidot uzņēmumu, ar kuru varēs arī kādreiz mūžā pelnīt, kas nav saistīts ar mūziku, un kas man arī patīk.

Kur tu vislabāk jūties?
Ir tā, ka Liepāja – tās ir mājas. Esmu izdomājis tam nosaukumu, definīciju – „Smilšu kastes sindroms”, man patīk tā sajūta Liepājā, ka varu izkāpt no mašīnas jebkurā vietā un laikā, es zināšu, kur es atrodos, kas tā ir par ielu. Ja godīgi, arī Rīga man patīk.  Lai gan Liepājā ir ap 80 tūkstošu iedzīvotāju, es eju pa ielu, un esmu jau ievērojis cilvēkus – nepazīstams, bet kaut kur redzēts, tu ar to cilvēku nekad neesi runājis. Bet aizbraucot uz Rīgu... Tur ir tāda cilvēku plūsma, dzīves temps. Patīk arī aizbraukt ciemos uz Rīgu, tur dzīvo daudz draugu.

Mainītu Rīgu pret Liepāju?
Kad nācās pastudēt Rīgā, dzīvoju pusgadu tur. Bija ideja, ka vajag palikt tur ilgāku laiku. Beigu beigās tomēr esmu Liepājā.

Cilvēka laimes formula?
Parasti cilvēki saka, ka naudā nav laimes. Vajag veselību, mīlestību, naudu. „Nauda nepadara laimīgu, bet tā nomierina”, piekrītu šiem Remarka vārdiem. Kā arī vajag paceļot pa pasauli.

Kā pavadīsi savu vārda dienu?
Ar draugiem. Pagājušo gadu vienkārši aizbraucu uz laukiem. Spēlēt, strādāt, darboties, pēc tā visa vienkārši aizbraucu „atslēgties”’ no visa.

Ko novēli šīs dienas svinētājiem?
Prieku, laimi, veselību. Nepadoties pie grūtībām. Censties nepalikt par pelēko masu. Nesekot tam, ko stāsta visi. Būt savādākam.