Vairākās Eiropas valstīs ir sākusies gripas izplatība, atsaucoties uz Eiropas gripas uzraudzības tīkla datiem, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvija nav starp valstīm, kas ziņojušas par gripas izplatību, bet starp tām ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija, ziņo LETA.

Pagājušajā nedēļā, monitorējot gripas izplatību, no 1487 izmeklētajiem paraugiem 72 jeb 5% bija pozitīvi, savukārt četri pacienti nonākuši stacionāros, liecina informācija Eiropas gripas uzraudzības tīklā.

Par gripas sākšanos ziņojušas astoņas valstis - Azerbaidžāna, Bosnija un Hercegovina, Kirgizstāna, Dānija, Igaunija, Gruzija, Slovākija un Kosova, kamēr 15 valstis informējušas par atsevišķu gadījumu atklāšanu, bet Kirgizstāna par reģionālo gripas izplatību.

Gatavojoties šī gada gripas sezonai, SPKC norāda, ka vēl nav par vēlu vakcinēties, aicinot izmantot iespēju vakcinēties arī pret gripu, veicot vakcināciju pret Covid-19.

Kā skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, sakarā ar to, ka iepriekšējās divas gripas sezonas nebija ar izteiktiem saslimšanas rādītājiem, daudziem cilvēkiem ir vājinājusies imūnā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība kopumā varētu būt uzņēmīgāka.

"Šobrīd nav vēl nokavēts laiks vakcinēties pret gripu. Arī tad, ja cilvēks dodas pēc otrās Covid-19 vakcīnas devas vai balstvakcinācijas devas, var saņemt gripas vakcīnu vienlaicīgi ar Covid-19 vakcīnas devu," atzīmē profesore, īpaši aicinot pret gripu vakcinēties grūtnieces vai sievietes, kas plāno grūtniecību, kā arī bērnu vecākus, jo gripas izplatība sabiedrībā straujāk norit bērnu vidū, kā arī slimības gaita bērniem ir daudz nopietnāka nekā, piemēram, Covid-19.

Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt iedzīvotāji, kas pieder vienai no šīm grupām - ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, seniori vecumā no 65 gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu gadu vecumam, kā arī grūtnieces.

Gripa ir infekcijas slimība ar noteiktu sezonalitāti, pirmajiem gadījumiem parādoties novembrī, decembrī, bet augstākos saslimstības pīķus sasniedzot janvārī, februārī, martā un dažu gadu pēdējie saslimušie tiek reģistrēti vēl maijā. Katru sezonu cirkulē vairāki gripas vīrusu apakštipi un tie var atšķirties no iepriekšējās sezonās izplatītākajiem gripas vīrusiem. Tādēļ arī gripas vakcīna ir veidota katru sezonu no jauna un aizsardzību noturot vidēji sešus mēnešus.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs stāsta, ka gripai raksturīgs ilgs veseļošanās posms, kā arī komplikācijas - ilgstošs bronhīts, plaušu karsonis, vidusauss iekaisums.

"Savā praksē blakus Covid-19 vakcinācijai jau mēnesi vakcinēju riska grupas, seniorus. Šajā laikā senioriem un cilvēkiem ar hroniskajām slimībām, piemēram, hroniskām sirds asinsvadu slimībām, plaušu, nieru slimībām, vielmaiņas slimībām, ir jābūt īpaši piesardzīgiem, jo gripa pasliktina hronisko slimību norisi," skaidro ārsts.

Pēc viņa paustā, ir arī pacienti, kuri jāpārliecina par nepieciešamību veikt vakcināciju, bet tādu kļūst mazāk, jo norādot uz veselības riskiem, lēmums tiekot pieņemts par labu gripas potei. Šajā sezonā savā praksē ģimenes ārsts pret gripu vakcinējis vairāk nekā 500 pacientus. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kurā ietilpst Dzalbs, rekomendē vakcinēties pret gripu.

SPKC speciālisti veic gripas monitoringu, kas ik gadu turpinās Eiropas Savienības valstīs no oktobra līdz maijam. Pagaidām Latvijā laboratoriski nav apstiprināts neviens gripas saslimšanas gadījums, taču pagājušajā nedēļā ir ziņots viens klīniski apstiprināts gripas gadījums Rīgā.

Pagājušā gripas sezona vērtējama ar zemu izplatību, kas saistīts ar noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai - distancēšanos, sejas masku valkāšanu, attālinātām mācībām izglītības iestādēs, periodisku stingru "lokdaunu", starptautisko ceļojumu ierobežojumiem. Tomēr šajā sezonā, pieaugot vakcinācijas aptverei pret Covid-19, vairākās valstīs ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti ievērojami mazākā mērogā, kas ir saistīts ievērojami lielāku gripas epidēmijas risku.

Šobrīd, vakcinējoties pret gripu, imunitāte izveidosies vidēji desmit dienu laikā, tādējādi sākoties gripas pacēlumam, organismam jau būs aizsardzība.