15. oktobrī mūžībā devies Liepājas Universitātes docents, filozofijas doktors Zaigonis Graumanis.

Atvadu vārdos, ko Graumanim veltījuši kolēģi, teikts:

"Ar pēdējo dzērvju kāsi – Zaigoņa Graumaņa fotogrāfiju, kas bija viņa vaļasprieks un pēdējo gadu lielākā un teju vienīgā aizraušanās, nākas skaudri atskārst, ka līdz ar dzērvēm un rudens vēja rauto krāsaino lapu deju Liepājas Universitātes docents, filozofijas doktors devies Mūžības ceļā.

Vai pat zīmju gudrie cilvēki būtu varējuši paredzēt, ka 1951. gada 4. martā Jelgavas rajona Zaļenieku ciemā dienas gaismu ieraudzījušais zēns, kuram vecāku dotais vārds ir Zaigonis, gūs dzīves piepildījumu, kļūstot par filozofu.

Dzīves jēgas meklējumi un īsta apjausma par pasaules lietu kārtību nāk vien pēc studijām Latvijas Valsts universitātē, 1984. gadā iegūstot filozofijas pasniedzēja kvalifikāciju. Pirms tam gandarījums nav rasts tehniskajās zinībās un darba gaitās, strādājot par mehāniķi. Tūdaļ pēc universitātes absolvēšanas Graumanis sāk pasniedzēja darbu tagadējā Liepājas Universitātē, docējot vairākus filozofijas jomas studiju kursus, bet pēc diviem gadiem iestājas Ļeņingradas Valsts universitātes Filozofijas fakultātes aspirantūrā, kuru 1989. gadā pabeidz ar aizstāvētu disertāciju "Mūsdienu antroposofijas kritika". Kā filozofijas zinātņu kandidāts Graumanis atgriežas Liepājā, ir vecākais pasniedzējs un Zinību biedrības lektors, bet kopš 1993. gada – Sociālo zinātņu un vadības katedras docents.

Docenta Zaigoņa erudīcija un atbildības sajūta ne reizi nav likusi vilties, veicot socioloģiskos pētījumus, sadarbojoties zinātnisko konferenču organizēšanā un zinātniskās redkolēģijas darbā, izstrādājot jaunas studiju programmas un sagatavojot jaunus docējamos kursus. Apbrīnojamas ir kolēģa darbaspējas un gribasspēks paralēli pilnas slodzes docētāja darbam izstrādāt metodiskos līdzekļus, sagatavot un publicēt zinātniskos rakstus, veikt zinātniskā redaktora pienākumus.

Pārvarot slimības grūtības, darba gaitas universitātē tika pārtrauktas vien pirms pāris gadiem, taču nekad nedzirdējām kolēģi sūkstāmies par dzīves grūtībām. Filozofiskais miers un stoicisms raksturoja kolēģi, kurš apzinājās un paredzēja dabas likumu un lietu kārtību.

Par docenta mūža devumu liecinās studentu un kolēģu atmiņas, par viņu atgādinās neskaitāmās fotogrāfijas ar datējumu un konspektīvu notikuma aprakstu, šķirstot ekskursiju, katedras, fakultātes un universitātes foto dokumentu albumus. Atmiņas glabās beidzamais docenta Zaigoņa Graumaņa paraksts un fotogrāfija Liepājas Universitātes Goda grāmatā, beidzot aktīvās darba gaitas.

Ik rudeni, redzot aizlidojam dzērvju kāšus, mēs atcerēsimies kolēģa darbīgo mūžu."

Portāls irliepaja.lv izsaka līdzjūtību tuviniekiem.