Sestdienas gaviļniekam Matīsam Vecvagarim neizdevās saniegt izvirzīto mērķi – uzlabot iepriekšējā gada rezultātu Monblāna maratonā, taču Valmierā viņš apskrēja visus liepājniekus.

Pirms nedēļas – svētdien, 15.septembrī,  – Rīgā dzīvojošais liepājnieks Matīss Vecvagaris bez īpašas gatavošanās un no kalnu maratona augusta nogalē Monblānā vēl sāpošām kājām noskrēja Valmieras maratonu, iegūdams 24.vietu un ar rezultātu 3 stundas 2 minūtes, 21sekunde kļūdams par ātrāko no tajā startējušajiem liepājniekiem.

Šo panākumu Matīss uztver kā nelielu mierinājumu vai kompensāciju Monblāna maratona neveiksmei.

Par neveiksmi to gan var saukt tikai tāpēc, ka neizdevās sasniegt paša uzstādīto mērķi. Citādi no aptuveni 1500 skrējējiem (finišēja gan tikai mazliet vairāk par tūkstoti) Matīss palika 211. Mērķis bija būt pirmajā simtniekā.

Uz jautājumu "Kā gāja Monblānā?", Matīss atbild īsi: "Slikti gāja..."

Šoreiz, pateicoties arī Liepājas domes atbalstam, devies uz kalnu jau divas nedēļas pirms maratona – lai aklimatizētos un patrenētos.

"Biju daudz labāk sagatavojies un trenējies nekā iepriekšējo reizi. Pēdējā dienā vēl aizgāju uz SPA – izmasēju muskuļus."

Kad 28.augusta rītā pulksten 7 sācis skriet, dažas stundas vēl bijis labi. Tad sākušās veslības problēmas. Neiedziļinoties sīkumos, sāpēs bijušas drausmīgas.

"Pat paiet nevarēju, kur nu vēl skriet."

Veselu dienu Matīss neko nav varējis ieēst, tas mazinājis enerģiju.

"Likās, viss ir zaudēts, nav vairs vērts turpināt."

Tomēr nakts vidū Matīss saņēmies un izlēmies nepadoties.

"Izskrēju pulksten 2 ar domu, ka 7 būšu galā. Nesanāca. Pagāja piecas stundas un divdesmit minūtes."

Lai gan Matīss, skrienot pēdējos 8 kilometrus, apdzinis 14 cilvēkus, finišējis 211. Rezultāts: 24 stundas 22 minūtes 6 sekundes.

Jau rakstījām, ka Matīss Vecvagaris augusta nogalē piedalīsies prestižākajā Eiropas kalnu maratonā „Ultra-Trail du Mont-Blanc” Francijā.

Matīss šoreiz izvēlējās trasi ar nosaukumu TDS (sur les Traces des Ducs de Savoie, angliski – The Wild Alternative). Tā ir mežonīgāka un grūtāka nekā CCC (Courmayeur-Champex-Chamonix, angliski – The Way In”), kurā Matīss startēja pērn, iekļūdams pirmajā simtniekā (97. no 1800 skrējējiem).

Trases garums ir 119 km, plus 7250 m kāpšana kalnā, un tā atrodas 1500 – 2500 m augstumā, tāpēc grūtāka un sarežģītāka – pērn finišēja mazāk nekā puse no startējušajiem. Lai skaitītos finišējis, jāiekļaujas noteiktā laika limitā – 33 stundās. Tas izdevās, jo Matīss trasi pieveica 24 stundās 22 minūtēs un 6 sekundēs.

Mierinājumam – nākamis Latvijas skrējējs finišēja trīs stundas pēc Matīsa. Pavisam piedalījušies 17 vai 18 latvieši.

Taču, ja pašam neizdevās iecerētais, tad draugam Laimonim Skadiņam (abi kļuva populāri, kad no Brīvības pieminekļa aizskrēja līdz festivāla “Pozitivus” norises vietai Saulkrastos) gan veicās – prestižajā maratonā TDS trasē viņš bija 42.

Portāls noskrien.lv Laimoni atzinis par augusta labāko skrējēju.

Savukārt Matīss plāno trešo reizi sacensties ar Balto kalnu, un atkal ir gatavs pietiekties „Ultra-Trail du Mont-Blanc”.