Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) piedāvātajiem jaunajiem risinājumiem plānošanas īstenošanai reģionos ir vairāki lieli trūkumi.

Tā šodien preses konferencē savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), ziņo LETA.

"Pašvaldību vadītājiem bija saruna ar Sprūdžu. Viņš prezentēja savas idejas, kā dalīt Eiropas naudu pa Latvijas reģioniem. Es teikšu, ka tās idejas vēl ir ļoti zaļas un pie tām vēl ļoti daudz jāstrādā. Galvenais trūkums ir tas, ka Latvija tiek mākslīgi sadalīta piecos reģionos, kuri kā vienots tautsaimniecības komplekss vispār nefunkcionē un nekad nefunkcionēs," norādīja Lembergs.

Otrs lielais trūkums, pēc Lemberga domām, ir tas, ka lēmumus par to, kur jāiegulda nauda un kuri projekti ir virzāmi, lems padome, "kurai nebūs kapacitātes, lai tā varētu novērtēt, izprast situāciju un pieņemt pareizos lēmumus".

Trešais trūkums - lemjošās institūcijas, kuras pieņem lēmumus par Eiropas struktūrfondu naudas tērēšanu, šajā gadījumā nevis samazinās, bet gan pieaug par četrām, kas vēl vairāk sadrumstalos un padarīs nepārskatāmu un necaurskatāmu naudas sadales sistēmu, norādīja Lembergs.

Pārveidojot plānošanas reģionu attīstības padomes pēc Sprūdža iecerēm, tajās būs divu pilsētu un divu novadu pārstāvji, kas Lembergam nešķiet pareizi. "Pieņemsim, ka es būšu padomē. Nu ko es varu lemt par Liepāju? Ko es varu pateikt, kas ir vajadzīgs Saldū? Padomē būšot četri ministriju pārstāvji. Ko viņi, dzīvodami Rīgā, vispār zina par Kurzemi? Un tad četri uzņēmēju pārstāvji. Labi, pieņemsim, ka Ventspils viesnīcas "Vilnis" direktors būs viens no balsotājiem. Ko viņš var balsot par Talsiem un arī pat par Ventspili? Tur jābūt ļoti drosmīgi bezatbildīgam cilvēkam. Kāds mums [Ventspils domē] ir kompetents, profesionāls, izskolots apmācīts un visādi citādi gatavs profesionāls aparāts, un arī tad cik mēs ilgi strādājam, lai pieņemtu pareizos lēmumus," akcentēja Lembergs.

"Es nevaru rīdziniekiem iestāstīt, ka tāds vienots tautsaimniecības komplekss kā Kurzeme neeksistē. Lielākajai daļai Kurzemes pilsētu un novadu nav kopēju interešu. Ar Liepāju mums ir kopējas intereses par tik, par cik mums ir kopēja jūra un viss, kas ar to saistīts. Viņiem osta, mums osta, viņiem brīvā zona, mums brīvā zona. [..] Tas ir tas, kas mūs vieno, bet Baltijas jūra nav Kurzemes jūra, tas vienotais mums ir arī ar Rīgu, Klaipēdu un Tallinu," norādīja Lembergs.

Kā akcentēja Ventspils mērs, piemēram, ar Saldu Ventspilij neesot nekā kopēja.

"Mums kopējā ir daudz vairāk ar Rīgu un ar visām tām apdzīvotajām vietām, kur iet cauri transporta infrastruktūra - mūs interesē Daugavpils ar savu dzelzceļa mezglu un autoceļu, kas ir svarīgs savienojums ar Baltkrieviju. Mums interesē Rēzekne kā transporta centrs un savienojums ar Krieviju. Mums faktiski interesē arī Gulbenes virziens kā rezerves virziens," norādīja Lembergs.

Pēc Ventspils mēra domām, plānošanas reģioni ir nevajadzīga institūcija. "Sākotnēji ideja [par plānošanas reģioniem] parādījās, jo teica, ka republikas pilsētas un rajoni, kādi bija kādreiz, ir par mazu, ka tie nevarēs saņemt Eiropas naudu projektu realizācijai. Laiks parādīja, ka nav nekādu problēmu - gan pilsētas, gan mazāki novadi var saņemt naudu, realizēt savus projektus. Otrs etaps, kad attīstījās plānošanas reģioni, saistīts ar [Edgaru] Zalānu, kurš visādi centās, izmantojot savu ietekmi Tautas partijā, lai Kurzemē būtu viens plānošanas reģions ar centru Kuldīgā. Kā [bijušo] Kuldīgas mēru es viņu absolūti saprotu un droši vien rīkotos līdzīgi, bet kā [bijušo] pašvaldību lietu ministru es viņu nesaprotu un neatbalstu, jo nevar veidot mākslīgas struktūras," piebilda Lembergs.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs piedāvā jaunu risinājumu plānošanas īstenošanai reģionos - pārveidot plānošanas reģionu attīstības padomes.

Reģioniem vajadzīga struktūra, kas nodarbotos ar plānotā īstenošanu, bet pagaidām tas ir melnais zirdziņš, savu ieceri piedāvāt jaunu risinājumu intervijā "Latvijas Avīzei" pamato Sprūdžs.

"Norīkosim padomēs pēc paritātes principa divu pilsētu un divu novadu pārstāvjus, kuri varētu mainīties rotācijas kārtībā. Papildināsim padomes ar FM pārstāvi, jo nereti šī ministrija taisnīgi aizrādījusi, ka dažviet pašvaldībās nesaimnieciski izlieto līdzekļus. Nesakliegsimies un neapkarosim viens otru no diviem krastiem; lai FM cilvēks iesaistās reģionu padomēs un kontrolē procesus. Kopā ar viņu - arī Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VARAM pārstāvji, jo šīs jomas lauku teritorijās ir svarīgas. Visbeidzot, trešais četrinieks padomēs būtu uzņēmēju, darba ņēmēju pārstāvji, kā arī reģionālo augstskolu cilvēki," savu ieceri izklāsta ministrs.

Tādējādi šo "parlamentu" veido 12 cilvēki, kuri ievēlē sev priekšnieku un strādā - apstiprina stratēģiju un investīcijas reģionā.

Šī pārvalde jārada, piemērojoties 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam. Idejas radīs pašvaldības, un tās tiks iesniegtas reģionu padomēs. "Tur apstiprinās, un - aiziet nauda!" vīziju iezīmē Sprūdžs. Viņš atzīmē, ka šī ir visai radikāla reforma, bet līdz šim gājis samērā veiksmīgi, saskaņojot projektu ar visām iesaistītajām pusēm.