Latvijas pilsoņi šodien referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, liecina LETA veiktie aprēķini.

Kurzemē pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Liepājā, bet viszemākā – Brocēnu novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Liepājā gandrīz sasniegta 75% dalības atzīme, referendumā piedaloties 35 325 pilsoņiem jeb 74,2% no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita. Savukārt Brocēnu novadā atstātas 2904 balsis, kas nozīmē, ka pilsoņu aktivitāte bijusi 58,25%.

Kopumā Kurzemē nobalsojuši 144 756 jeb 70,74% balsstiesīgo vēlētāju.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informāciju tautas nobalsošanā kopā piedalījušies 1 087 326 vēlētāji.

Informācija par 593 iecirkņiem liecina, ka pret grozījumiem nobalsojuši 355 915 vēlētāji. Kopā sabojāti 1202 biļeteni. Līdz ar to, pat ja visi pārējie vēlētāji būtu nobalsojuši par grozījumiem, tik un tā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits.

Referendumā Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, ja par tiem nobalsotu vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā bija jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Kā ziņots, referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredzēja mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā tika rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) sāktajai parakstu vākšanai par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".

VL-TB/LNNK iniciatīva referenduma rīkošanai nepieciešamo parakstu skaitu neieguva, tikmēr par Lindermana ierosinātajiem grozījumiem tika savākti 187 378 paraksti, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lika rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu.