Saeimas deputāts Valērijs Agešins informēja portālu irliepaja.lv, ka 23. aprīlī nosūtījis oficiālu vēstuli izglītības ministrei un tiesībsargam par Izglītības pārvaldes pasūtīto Liepājas skolu 3., 4., 6.,7., 9. un 10. klašu skolēnu aptauju.

Kā raksta Agešins, šī aptauja "iesaistīto skolēnu vecākos izraisīja neizpratni un pamatotu sašutumu".

Aptaujā esot iekļauti jautājumi, piemēram, par to, cik automašīnu, motorolleru, vannasistabu, televizoru, datoru, planšetdatoru ir katras ģimenes mājsaimniecībā.

"Savās vēstulēs amatpersonām lūdzu izvērtēt Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes "aktivitātes" – vai tā nav iejaukšanās bērnu un viņu vecāku privātajā dzīvē, kā arī fizisku personu datu aizsardzības un drošības neievērošana. Tāpat būtu jāizvērtē, cik tiesiska un lietderīga ir šāda aptauja un cik līdzekļu iztērēts šim, manuprāt, apšaubāmajam pētījumam".

Portāls irliepaja.lv lūdza skaidrojumu Izglītības pārvaldei, un tās vadītājas pienākumu izpildītāja, Pedagoģiskās nodaļas vadītāja Inga Ekuze sniedza šādu atbildi:

"Ar mērķi uzlabot kopējo Liepājas pilsētas izglītības kvalitāti, pagājušajā gadā Liepājas izglītības pārvalde noslēdza līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par vispārizglītojošo skolu mācību kvalitātes un metodikas izvērtēšanu, analizējot skolēnu sniegumu saistībā ar mācību procesu Liepājas skolās.

Pētnieku izveidotā anketa skolēniem sastāv no vairākām daļām.

Papildus skolēnu domām par mācībām, sadarbību ar skolotāju, sociāli emocionālo vidi un skolēnu motivāciju mācīties, pētnieki ir iekļāvuši jautājumu bloku, lai noteiktu skolēnu sociāli ekonomiskā statusa indeksu.

Pētījumi parāda, ka skolēnu resursu un atbalsta pieejamība ārpus skolas, proti, ģimenē ietekmē skolēnu mācīšanās rezultātu. Tāpēc, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgu ainu par Liepājas skolēnu sniegumu ietekmējošajiem faktoriem un sagatavotu kvalitatīvu izglītības kvalitātes situācijas izvērtējumu, LU pētnieku grupa aicināja skolēnus sadarbībā ar vecākiem atbildēt uz jautājumiem par ģimenē pieejamo atbalstu.

Jāņem vērā, ka dažiem atbalsta faktoriem ir tieša ietekme uz skolēnu mācīšanās rezultātu (piemēram, vai skolēnam ir mācībām nepieciešamās datorprogrammas), bet dažiem atbalsta faktoriem ir pastarpināta ietekme uz skolēnu mācīšanās rezultātu (piemēram, vai ģimenei ir televizors, automašīna, grāmatas, mūzikas instrumenti u.c.).

LU Starpnozaru Izglītības Inovāciju Centra pētnieku grupa uzsver, ka konkrētie anketas jautājumi par skolēnu sociāli ekonomisko statusu ir ņemti no starptautiski atzīta izglītības pētījuma OECD PISA, kas papildus bērnu matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu prasmju mērīšanai, nosaka arī skolēnu un skolas sociāli ekonomisko statusu un tā ietekmi uz skolēnu sniegumu (oriģinālais pētījums angļu valodā, 12.lpp.). Pētnieki arī norādīja, ka Latvija piedalās jau vairākos OECD PISA ciklu pētījumos, tajā skaitā arī skolēnu sociāli ekonomiskā statusa vērtējumos.

Būtiski, ka skolēna atbildes šajā pētījumā tiek apvienotas vienā kopējā sociāli ekonomiskā statusa indeksā,

kas signalizē par kopējo skolēnam pieejamo atbalstu un resursiem. Visi šie aptaujas dati ir anonīmi un nebūs identificējamas konkrētas ģimenes. Papildus skolēnu anketām, pētnieki arī aptaujāja citas mācību procesā iesaistītās grupas – skolas vadību, skolotājus un vecākus.

Vairāk informācijas par OECD PISA aptaujām: ŠEIT.

Tomēr šobrīd aptauja ir apturēta.

Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis sociālajā tīklā Facebook šodien raksta: "Esmu šodien apturējis šo Edurio aptauju. LU eksperti, veicot izglītības kvalitātes novērtējumu un vērtējot sabiedrības segregācijas nozīmi izglītības procesā, nav ņēmuši vērā sabiedrības psihoemocionālo stāvokli šajā ārkārtējās situācijas laikā valstī. Saņemto ankešu dati ir konfedicionāli un neizpaužami."