Kāpēc nākamgad maijā plānotais piejūras pārgājiens ir tik dārgs? Kāpēc 15 000 eiro bija jāpiešķir jau šogad?

Šādus jautājumus portālam uzdod lasītāji, un to pašu domes sēdē, bet pirms tam – komitejā jautāja gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Finansējums pārgājienam 2017.gada budžeta grozījumos ir iedalīts. Kam tad tas tiks tērēts? Portāls irliepaja.lv jautāja vienam no rīkotājiem – Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojam. Biroja vadītāja Inta Šoriņa stāsta:

"Liepājas iesaistīšanās [pārgājiens tiek rīkots kopā ar Lietuvas pārstāvjiem] paredz nodrošināt Starta un Finiša zonas tehnisko iekārtošanu – teltis, skatuvi, skaņu un gaismas aparatūru, labierīcības, video ekrānus, tehnisko palīdzību, skatuves saturu, apkalpojošo personālu. Tāme veidota pēc tehniskā ziņā analoga pasākuma, kas notika 2017. gada maijā, kad svinējām Vasaras sezonas atklāšanu.

Šajā pasākumā, atšķirībā no Atklāšanas svētkiem maijā, apmeklētāju skaits ir nesalīdzināmi lielāks – plānoti līdz 5000 dalībniekiem. Tāpat arī jānodrošina trīs Pārgājiena pieturas punkti Liepājas robežās, kā arī papildus labierīcības un gružu savākšanas nodrošināšanas izdevumi. Liepājas pilsētas teritorijā ļoti būtiski ir arī norobežot gājiena maršrutu, tāpēc līdzekļi paredzēti arī pārgājiena trases marķēšanas vajadzībām.

Izmaksas tāmē, līdzīgi kā visu pārējo pasākumu rīkošanas procesā, ir aprēķinātas provizoriskas, balstoties uz iepriekš rīkoto pasākumu (tajā skaitā arī sporta pasākumu) pieredzi.

Brīdī, kad dome apstiprinās šāda pasākuma nepieciešamību, nākamajā gadā sāksies aktīvs darbs pie pasākuma īstenošanas, tajā skaitā arī tehniskā nodrošinājuma sniedzēja izvēles, tehnisko nianšu un izmaksu precizēšanas".

Portāls jau rakstīja, ka Finanšu komiteja 7.decembrī atbalstīja ideju par Piejūras pārgājiena rīkošanu nākamā gada 12.maijā, rezervējot finansējumu šā gada budžetā. Ideju Pilsētas attīstības komitejā prezentēja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa, bet tā izstrādāta kopā ar domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāju Zitu Lazdāni.

Šādi pārgājieni esot ļoti populāri Lietuvā, taču šai valstij nav gara jūras robeža, tāpēc viņi labprāt rīkotu šos pārgājienus Latvijā.

Pārgājiena rīkotāji – lietuvieši – to dara kopš 2015.gada, un, piemēram, pērn pārgājiens gar jūru pulcējis 8000 dalībnieku, pastāstīja Šoriņa.

Pārgājiena dalībniekiem tiks piedāvāti pieci dažāda garuma maršruti no 10 km līdz 100 km. Maršrutu sākums un beigas paredzēti pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, un tālāk tie, atkarībā no garuma, virzīsies gar jūru uz Bernātiem, Jūrmalciemu, Papi un atpakaļ.