Laikā, kad lielākā daļa cilvēku ūdenī kāpj vien vannā un baseinā, citi tikai pa īstam atklāj sezonu. Arī Inga Krivcova, Liepājas galvenā "rone".

Kā jūs sākāt nodarboties ar ziemas peldēšanu?
Nejauši. Mans darbs ir kabinetā, vasarās ir karsti, un es kādu rītu nolēmu vienkārši ar riteni aizbraukt uz jūru nopeldēties.  Tā iesākās, un nākamajā rudenī jau bijām vairāki. Tad domājām – iesim tik ilgi, cik varēsim izturēt. Tagad ir jau septītais gads.

Vai atceraties pirmo reizi, kad iekāpāt āliņģī?
Pirmā reize jau tā īsti āliņģī nesanāca. Pakāpeniski, ejot visu laiku. Tad, kad pirmo reizi bija sniegs, sajūta bija mazliet savāda – sniegā ģērbties nost.

Kā notiek sagatavošanās pirms kāpšanas āliņģi un kas ir jādara, izkāpjot?
Jāiesildās. Cits paskrien, cits pavingro, cits vienkārši pakustās. Tādas īpašas darbības nav, pašam vienkārši ir jājūtas komfortabli un silti. Nedrīkst noskriet vairākus kilometrus un tad sasvīdis un sakarsis mesties ūdenī.

Kad izkāpj, tad gan ir darbības, kas jāveic. Uzreiz kājas siltumā, siltās vilnas zeķēs, un rokās kaut kas jāuzvelk. Rokas un kājas ir tās, kas ļoti nosalst. Organisms visu enerģiju novada, lai sasildītu svarīgākos orgānus. Ziemā svarīgi sargātt rokas, tās var ļoti nosalt un pēc tam sāpēt.

Es aukstā laikā ņemu līdzi termosā siltu ūdeni, un, izkāpjot no ūdens, uzleju to uz rokām. Tad ātri apģērbjos. Pirmā sajūta ir siltums, bet pēc tam paliek auksti. Man patīk pēc peldes paskriet. Pagājušajā gadā noskatījos no viena puiša paņēmienu, kas labi sasilda rokas – lēkājot jāvēzē arī rokas, tad asinis aiziet uz pirkstu galiem un arī ir silti. Tad var vēl vienu reizi ieiet nopeldēties, iznākt un atkal palēkāt.

Tieši peldēšanas dēļ es arī sāku skriet, skolas laikā ļoti nepatika, garās distances nevarēju noskriet. Pēc peldes jūrā sākām skriet – no sākuma mazus gabaliņus, līdz vienam vai otram celiņam. Pēc tam jau pamazām vairāk, tā kā peldēšana arī iedeva iedvesmu citam sporta veidam. Tagad jau varu noskriet arī desmit kilometru distanci maratonā.

Cik daudz Liepājā ir ziemas peldēšanas entuziastu?
Klubā "VeloRonis" mēs esam trīsdesmit, bet šogad priecājos par to, ka katru svētdienu koptreniņos ir ap septiņdesmit cilvēku. Ziemas peldēšana Liepājā ir kļuvusi par diezgan lielu plūsmu. Ir, kas iet peldēt paši, individuāli. Kāds vecāka gadagājuma kungs katru dienu iet uz jūru peldēt, viņš to dara pats savam priekam un veselībai. Citam patīk iet peldēt bariņā.

Mūsu koptreniņos ir dažādu vecumu cilvēki. Ir meitenīte, kurai vēl nav divi gadi – es uzskatu, ka viņa arī ir "ronis". Viņa iekāpj, pabradā. Bērns pats jūt, kad viņam paliek auksts. Viņš noģērbjas, saka, ka ir auksts, apģērbjas un ūdenī nekāpj. Bērns sev nedarīs pāri. Pieaugušais var būt nosalis, bet vienalga ies ūdenī.

Par ko cilvēkam ir jāpiedomā, pirms viņš kāpj aukstā ūdenī?
Jāsāk ar to, ka jābūt nobriedušam šim solim. Tas nebūs tā, ka tevi kā ar izpletni izgrūdīs no lidmašīnas, tā nevajadzētu būt. Ja tu pats esi atnācis, tātad tu esi gatavs iet.

Protams, ir jāpārliecinās par savu veselības stāvokli. Piemēram, auksts ūdens var pazemināt asinsspiedienu. Bija gadījums, kad kāda no peldētājām lietoja zāles paaugstināta asinsspiediena pazemināšanai. Kādā brīdī viņa juta, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Izrādījās, ka asinsspiediens ir normalizējies, un, tā kā viņa joprojām lietoja zāles, tas kļuva pārāk zems.

Jāskatās arī, lai sirdij nav problēmu.

Gadās reizes, kad negribas kāpt ūdenī?
Nē, man tā nav. Es jau esmu nobriedusi – ja es gribu, tad es eju. Citreiz ir tā, ka varbūt rodas domas, ka īsti nē, bet tās sajūtas, kas ir iznākot no ūdens, visu atsver. "Roņiem" vispār viss kaifs un eiforija ir pēc peldes. Tāda laimes sajūta. Citreiz ir auksts, tu nopeldies un paliek silts.

Kāpēc klubu nodēvējāt par "VeloRoni"?
Tāpēc, ka, dibinot biedrību, gribējās, lai ir tā atraktīvāk, lai nav vienkārši "Liepājas roņi", kā ir "Jelgavas roņi" vai "Ozolnieku roņi". Tā kā visi, kas sākām šo ziemas peldēšanu, vasarās braucam arī ar riteņiem (viss arī faktiski sākās ar riteņbraukšanu), nolēmām šīs lietas apvienot. Riteņbraukšana gan šobrīd ir mazāk aktuāla.

Koptreniņi notiek Beberliņos. Kāpēc tieši tur?
Kad trijatā aizsākām ziemas peldēšanas kustību Liepājā, rakstījām sociālajos tīklos, lai mums pievienojas. Mūsu pludmale ir ļoti gara, un grūti visus koncentrēt vienuviet, lai visiem būtu ērti. Turklāt nevar arī zināt, vai sarunātajā laikā varēs ieiet jūrā, vai nebūs pārāk liels vējš. Arī sacensības jūrā sarīkot ir ļoti grūti.

Pirms dažiem gadiem atvērās veikparks, viņiem ir arī baļļa. Tad mēs sākām svētdienās braukt uz Beberliņiem, nopeldēties un tad sasildīties baļļā.  Tā tas kaut kā aizgāja. Arī āliņģi Beberliņos ziemā ir vieglāk izveidot. Tur nav tāds vējš, ir vieta, kur atstāt mašīnas.

Koptreniņi mums radās kā ideja – piesaistīt iesildītājus no citiem sporta veidiem, sadarbojamies arī ar Rolanda Štrehera skrējēju koptreniņa dalībniekiem, viņi arī ir sākuši peldēt. Vispār uzskatu, ka Liepājā dažādu tautas sporta veidu sportisti ir ļoti saliedēti. Ja skrējēji organizē 18.novembra skrējienu, klāt ir nūjotāji, velobraucēji, arī “roņi". Kurš nu nūjo, skrien vai brauc ar velo, bet nobeidzam pasākumu ar kopīgu peldi jūrā. Un tas ir labi, ka viens otru atbalsta. Darbojamies, lai pašiem ir interesanti, lielākās sacensībās rūpējamies arī par līdzjutēju izklaidēšanu, atrakcijām bērniem.

Esat apzinājuši arī citas ūdenskrātuves Liepājas tuvumā?
Pagājušajā gadā mūs uzaicināja uz Priekuli, Prūšu ūdenskrātuvi, vadīt meistarklases. Kultūras dzīves organizētāji gribēja arī tur iedzīvināt ziemas peldēšanu. Nāca dažāda gadagājuma cilvēki, un četras svētdienas mēs uz turieni braucām. Palīdzējām āliņģi uztaisīt un skaidrojām. Arī Grobiņā cilvēki peld ziemā.

Ir labi, ja ūdens diezgan strauji paliek dziļāks. Jūrā ir grūti arī no tā viedokļa, ka, pat tālu iebrienot, ūdens būs tikai ap ceļiem, kas vēl neder peldēšanai, un pa to laiku kājas jau būs nosalušas.

Ziemas peldēšanai izmanto arī upes?
Principā jā, esam braukuši uz Ventspili, kur peldēšana ir upē. Arī Jelgavā čempionāts tagad bija upē. Ja upe ir mierīga, tad problēmu nav, straumjainā upē ir grūtāk.

Kas ir tas, ko vērtē ziemas peldēšanas sacensībās?
Sacensībās vērtē ātrumu, dažādās distancēs, atsevišķi vīrieši un sievietes, atsevišķi pa vecuma grupām. Kas šobrīd ir dilemma – kā nošķirt profesionāļus no amatieriem. Turklāt ziemas peldēšanas čempionāts augstu kotējas, un atsevišķas valstis, piemēram, Krievija, mēdz sūtīt "parastos" peldētājus, lai varētu mājās aizvest medaļas. Viņus sadzen aukstajā ūdenī, bet viņi jau nav "roņi", tā tāda šmaukšanās medaļu dēļ.

Tāpat peldēšana notiek dažādos stilos. Es peldu arī tauriņstilā, un uz šo disciplīnu esmu pieteikusies arī Jelgavas sacensībām, bet vispār varu peldēt visos stilos. Vairāk par simt metru distanci sacensībās gan neesmu peldējusi, bet Beberliņos ziemā ir sanācis arī vairāk.

Vai nosūtot sportistus, kas nav "roņi", netiek riskēts ar viņu veselību?
Protams. Pirmo reizi ar to saskārāmies Igaunijā. Tallinā sacensības bija veidotas kā triatlons – ar nelielām peldēšanas, skriešanas un riteņbraukšanas distancēm. Bija atbraukuši triatlonisti bez pieredzes ziemas peldēšanā. Meitene, kas iekāpa ūdenī, kliedza, un izskatījās, ka viņa burtiski pārlido ūdens virsmu. Cilvēks tam nebija gatavs. Labi, no vienas reizes 25 metru peldējuma visticamāk nekas būtisks nenotiks, bet kopumā es nedomāju, ka tas ir prātīgi. Viņi paslepus (jo to ir aizliegts darīt) smērējās ar sildošām smērēm, un dažādi sevi mēģina dabūt uz līnijas.

Kāda ir bijusi ekstrēmākā pieredze sacensībās?
Pārsteigumi ir katru gadu, jo šīs sacensības sarīkot nav viegli, it sevišķi, ja nav jau izveidoti celiņi. Piemēram, pirms pāris gadiem organizējām sacensības, un sapratām, ka ledus vienkārši nebūs. Lauzījām galvas, un noskaidrojām, ka ir saliekami pontoni un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tādi ir. Lūdzām palīdzību un aizņēmāmies šos pontonus.

Nākamajā gadā savukārt bija ļoti labs ledus, un mēs nopriecājāmies, ka viss būs kārtībā. Pēkšņi, kā jau Liepājā tas notiek, uznāca atkusnis. Kad bija jāzāģē āliņģis, virs ledus bija 30 centimetru dziļš ūdens. Zāģa sliede nemaz nesniedzās līdz ledum. Sabojājot vairākus zāģus, beigu beigās āliņģi tomēr izdevās izveidot.

Šobrīd meklējam iespējas, lai pašiem būtu pontoni, ko ielaist ūdenī, ja nav ledus.

Mums sacensībās dežūrē mediķis, kurš pirms garajām distancēm izmēra asinsspiedienu un novērtē peldētāja veselības stāvokli, cik to ir iespējams izdarīt.  Ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Tāpat peldētājus uzmana glābējs. Līdz šim, par laimi, viņu iesaistīšanās nav bijusi nepieciešama.

Kur dzīvo spēcīgākie ziemas peldētāji?
Spēcīgi peldētāji ir Somijā, Krievijā, Igaunijā un arī Latvijā. Ir pasaules kauss, kas notiek sešos posmos, sešās valstīs. Iepriekšējos gados Latvijas peldētāji ieguva vairākas godalgotas vietas. Jelgava ir ļoti spēcīga tieši peldētāju ziņā, viņiem ir profesionāli peldētāji, kas ir arī "roņi".

Vai Latvijā var just atbalstu ziemas peldēšanai?
Kā kurā vietā. Liepājā atbalsts no pašvaldības puses ir jūtams, Jelgavā arī. Ozolniekos projektu konkursa ietvaros sadarbojās Ozolnieku pašvaldība, "roņi" un Lauku atbalsta dienests, izbūvējot stacionārus pontonus ar trīs peldceliņiem Ozolnieku ezerā.

Atbalsts ir, tikai pašiem jāiet un sevi jāpiesaka, neviens klāt nenāks un līdzekļus nedos. Projektu konkursi ir laba iespēja, arī mēs to esam izmantojuši, ar NVO projekta līdzfinansējumu tikām pie savas pārvietojamās pirts. Protams, klāt nāk arī savs darbs un finansējums.

Es ļoti sajūtu arī apkārtējo atbalstu, no draugiem un ģimenes.

Ir kāda sapņu vieta peldēšanai?
Man aizpagājušajā gadā ļoti gribējās aizbraukt uz Tjumeņu. Tur bija pasaules čempionāts. Sibīrijas pusē tomēr ir ekstrēma temperatūra ziemā, gribētos tādu peldēšanas pieredzi.

Varētu vēl kādu reizi uz Somiju aizbraukt. Un arī Argentīna varētu būt sarakstā, papeldēt Perito Moreno ledājā, kas atrodas Andu kalnos.

Uzziņai:
Pasaules kausa ziemas peldēšanā 1.posmā Jelgavā 3. - 4.novembrī  "VeloRonis" pārstāvji izcīnija trīs godalgas. Savā vecuma grupā Guntaram Jēkabsonam sudrabs 100 metros brīvajā stilā un bronza 50 metros brīvajā stilā, savukārt Ingai Krivcovai bronza 25 metros tauriņstilā. Sacensībās piedalījās 240 dalībnieki no 16 valstīm.

Svētdienas koptreniņā Beberliņos 5.novembrī bija 60 dalībnieki un
ļoti jautrā noskaņā, salsas ritmos, visi iesildijās deju skolotāja Ērika Veita vadībā,tad devās peldēt.