Uz diskusiju "Referenduma mācības: Kā turpmāk sadzīvosim", kurā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, vakar bija ieradušies aptuveni 120 liepājnieku.

Dažbrīd nelielajā Liepājas Latviešu biedrības nama zālē valdīja tik sakarsēta gaisotne, ka diskusijas vadītājam laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pārstāvim Jurim Paideram vairākkārt nācās nomierināt emocionālos diskusijas dalībniekus, novēroja "Rietumu Radio", raksta LETA.

Diskusijas laikā no publikas - pārsvarā vecāka gadagājuma liepājniekiem - izskanēja viedoklis, ka šādas diskusijas Kurzemē, kur absolūtais vairākums referendumā nobalsoja pret krievu kā otru valsts valodu, nav lietderīgi rīkot. Tikmēr politiķi savās uzrunās norādīja uz šādu diskusiju nepieciešamību, "lai atrastu pareizos mehānismus, kā virzīties uz priekšu" un attīstītu "prasmi citam ar citu runāt".

Kā, atklājot diskusiju, sacīja Āboltiņa, kopš valsts dibināšanas Latvijā, kur vienmēr dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, nav bijis etnisku konfliktu. Viņa uzsvēra latviešu valodas lielo lomu valsts iedzīvotāju saliedēšanā, "lai cilvēki jau no bērna kājas saprot, ka latviešu valoda mūs vieno, nevis šķir".

Saeimas priekšsēdētāja uzvēra, ka būtiski ir panākt labklājības līmeņa celšanos, lai, saprotot, ka arī šeit varēs uzturēt savus bērnus, Latvijā atgrieztos uz ārzemēm aizbraukušie valsts iedzīvotāji.

Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis atzina, ka abām balsotāju grupām referendumā nav vienprātības par valsts pagātni, tās nākotni, arī izpratne par valsts pamatiem ir atšķirīga. "Viņi grib redzēt divas atšķirīgas Latvijas," sacīja deputāts, piebilstot, ka cittautiešiem ir jāmāca ne vien latviešu valoda, bet arī latviešu kultūra.

Deputāte Iveta Grigule un vairāki viņas kolēģi pauda viedokli, ka ir svarīgi panākt, lai turpmāk vairs nebūtu iespējas rosināt referendumus, kas apšauba valsts pamatus. "Referendums nav nekāda izklaide, kurā var izmest divus miljonus," sacīja Grigule.

Viņasprāt, 20 gadu laikā realizētā integrācijas politika Latvijā ir izgāzusies - valodas referendums katru no divām dažādajām balsotāju grupām ir saliedējis vēl vairāk. "Man šķiet, ka nācijai nav kopīgu mērķu, un dažās dzīves situācijās, liekas, esam apmaldījušies," pauda deputāte.

ZZS deputātes viedoklim par integrācijas politikas izgāšanos nepiekrita Liepājas domes eksperte nevalstisko organizāciju un sabiedrības integrācijas lietās Brigita Dreiže. Viņa uzskata, ka Liepājā šajā jomā problēmas nepastāv un pilsētas dažādo tautu kultūras biedrības sadzīvo draudzīgi un "strādā, lai saglabātu savu kultūru". "Manuprāt, nav korekti tagad runāt par integrācijas politiku, ja par šo jautājumu nav vienotības Saeimā," sacīja Dreiže. Grigule viņai oponēja, norādot, ka tie laiki, kad pastāvēja viens viedoklis, jau sen ir pagātnē.

"Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš, kura uzstāšanos diskusijas apmeklētāji vairākkārt pārtrauca ar aplausiem, neļaujot viņam runāt, uzskata, ka valodas referendums veicinājis "problēmas atklāšanu un parādījis politiķu rīcības nepareizību". "Pie kā ir vainīgi bērni, kuriem Latvijā ir radīta tāda vide, ka viņi var iztikt tikai ar krievu valodu?" retoriski vaicāja deputāts, piebilstot, ka arī Liepājas degvielas uzpildes stacijas darbiniece ar viņu sarunājusies krievu valodā.

Diskusijas apmeklētāji politiķiem jautāja, kāpēc Vladimiram Lindermanam tika ļauts sākt parakstu vākšanas kampaņu, izskanēja emocionāli komentāri par to, ka politiķi "atkal maļ tukšus salmus", un subjektīvi spriedumi par to, kuriem politiķiem 16.martā vajadzētu piedalīties leģionāru gājienā pie Brīvības pieminekļa.

Uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu, kāpēc Latvija nav pieprasījusi kompensāciju no Krievijas par okupācijas sekām, Āboltiņa atbildēja, ka aprēķini vēl patiešām nav veikti.

Kāds no apmeklētājiem pēc diskusijas "Rietumu Radio" atzina, ka tā bijusi slikti organizēta un to nevarot dēvēt par pilnvērtīgu diskusiju, jo nav bijis pārstāvēts tās sabiedrības daļas viedoklis, kura referendumā balsoja par krievu kā otru valsts valodu.