Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 117 Ligitas un 122 Gitas. Vārdadienā sveicam Gitu Treimani.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu no Liepājas, bet šobrīd dzīvoju Ķīnā.

Mācu angļu valodu, daru dažādus radošus darbus un mācos ķīniešu valodu.

Kā spēji adaptēties Ķīnā, jo tā taču ir tik atšķirīga kultūra no mūsējās?
Bija grūti. Pats grūtākais bija un ir valoda un hieroglifi, ko ir sarežģīti apgūt. Ķīniešu valodā vienai zilbei ir vairāki toņi, un, ja pateikšu kaut ko nepareizajā tonī, ko visbiežāk arī ārzemnieki šeit izdara, tad, visticamāk, neviens mani nesapratīs. Visur ir hieroglifi, izņemot metro, lidostu un vēl pāris vietas.

Pamatēdiens ir rīsi. Restorānā varbūt būs tikai viens ēdiens ar kartupeļiem. Man, cilvēkam, kurš bija ļoti jūtīgs pret asiem ēdieniem, sākumā bija mokas, bet novēroju, ka pēc ilgāka šeit pavadīta laika, vairs neprasās ēst tik daudz saldumu un gaļas.

Ko esi ieguvusi atrodoties šajā valstī?
Dažādu pieredzi, piedzīvojusi jautrus un skumjus brīžus. Atradusies situācijās, kurās nekad nebūtu varējusi iedomāties sevi esam. Tas mani, viennozīmīgi, ir izmainījis.

Katru dienu cenšos uzņemt ar pateicību. Vēl bieži aizdomājos, ka neko nevajag uztvert kā pašu par sevi saprotamu – vai tā būtu kafija no rīta, vai tavi ģimenes locekļi.

Esmu iepazinusi cilvēkus no dažādām valstīm, un man šķiet, ka pašā pamatā mums visiem ir vairāk lietu, kas vieno, nekā šķir.

Kāda ir tava aizraušanās vai hobijs?
Mana aizraušanās ir zīmēšana, gleznošana, jebkas radošs, mūzika, māksla, aktierspēle, deja, ceļojums.

Kas šķiet svarīgs, nozīmīgs?
Svarīgi ir nepazaudēt sevi, neizkaisīt enerģiju uz nenozīmīgās lietās, piemēram, sīkos strīdos, uztraucoties par rītdienu, nepamatoti baidoties utt. Ir ļoti viegli pazaudēt sevi tajā. Ar mani tas notiek regulāri, bet cenšos šo nezāli izraut savlaicīgi.

Vēl šķiet svarīgi, lai ko darītu, darīt to ar mīlestību, citādi sanāk nedaudz apzagt pašam sevi.

Kas garantē izdevušos dienu?
Smiekli līdz vēdersāpēm, jautrība vai arī patīkams nogurums, pēc labi padarīta darba.

Kas obligāti jāizdara vasaras laikā?
Jāizbrauc ar ūdensmoci.

Kas liek justies laimīgai?
Mīlestība, patīkami pārsteigumi, atmiņas par bērnību.

Kas no Liepājas un Latvijas tev pietrūkst esot prom?
Ģimene un draugi. Jūra un daba. Vasaras vakari un mūzika. Veclaicīgas mājas, saulriets, smarža.

Ar ko tev asociējas Liepāja?
Ar unikalitāti. Tiešām domāju, ka Liepājai ir sava dvēsele. Man Liepāja asociējas ar mājām, jūras un ezera ieskautām, ar iedvesmu, kas virmo gaisā. Tā ir maza, bet pārliecināta un pilnīga savā esībā.

Ko vislabāk darīt Liepājas pludmalē?
Ķert viļņus.

Ko obligāti izdari, kad esi Liepājā pēc ilga laika prombūtnes?
Aizeju uz jūru un sajūtu kā vējš ieskauj mani patīkamām atmiņām.

Aiznesu ziedus savai vecmammai.

Kā patīk svinēt svētkus?
Šeit mani bieži sauc par Džitu vai Dziitaa (ķiniešu valodā – ģitāra), līdz ar to manam vārdam ir nedaudz zudusi identitāte. Speciāli nesvinu, bet dziļi sirdī 9. jūnijā jūtos mazliet īpašāk.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Cik ir sanācis sastapties ar Gitām, visas ir atstājušas sava veda kareivīgu iespaidu, un daudzi cilvēki arī man to ir teikuši.

Novēlu visām Gitām un pārējiem gaviļniekiem dziļi ieelpot Latvijas vasarīgo gaisu, pasmaidīt un vienkārši ļauties, lai ienāk miers un mirklis burvības!