Pēc Pislonība sun migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 7 Nadīnas, 1 Adīna un 1 Ulla. Vārda dienā sveicam Adīnu Rizgu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Man ir 23 gadi, un pašreiz dzīvoju Dānijā. Pēc nepilniem trīs mēnešiem iegūšu bakalaura grādu studiju programmā “E-koncepta izstrāde”. Paralēli macībām strādāju par grafisko dizaineri dāņu uzņēmumā.
Dažreiz vakarus pavadu sporta treniņos. Parasti izbaudu nedēļas nogales, no rītiem labi izguļos un dienu pavadu apskatot pilsētu, un iepērkoties.

Kā nolēmāt doties uz Dāniju?
Pec informācijas ievākšanas, Dānija izrādījas ļoti piemērota valsts, lai to turp dotos. Spēju gan redzēt izaugsmes un karjeras iespējas, patika skandināvu kultūra un dzīvesveids, kā arī, protams, sociālās garantijas un bezmaksas izglītība.

Vai ir kas tāds, kas ir pilnīgi citādāks nekā Latvijā?
Šeit elektrības vadi iet caur zemi, tādeļ gar ceļiem un pāri laukiem nav elektrības stabu. Manuprāt, tas krietni atšķir ainavu un padara visu citādāku.

Kas jums pietrūkst no Liepājas?
Visvairāk man pietrūkst manu draugu un Liepājas ikdienas. Man pietrūkst Liepājas Pētertirgus un iespēja vienmēr nopirkt svaigus dārzeņus, sālītus gurķīšus vai svaigi ceptus kāpostu pīrāgus. Pietrūkst pati Liepājas elpa un sajūta.

Kas jūs aizrauj?
Šobrīd tas ir sports un dažādas āra aktivitātes. Tā kā dienu pavadu ofisā pie datora, nav nekas labāks par sporta zāli, skrējienu vai izbraucienu ar riteni. Ļoti patīk sajūta, ka esi formā, ir veselīgs miegs un enerģija.

Kā vislabāk sākt dienu?
Galvenais ir neaizgulēties, un pēc tam paēst kārtīgas brokastis. Un iedzert kafiju. Svarīgi ir arī, lietas, ko varēji izdarīt pirms gulētiešanas, neatlikt uz rītu.

Kādas īpašības savos līdzcilvēkos vērtējat visaugstāk?
Labu humoru, pozitīvu domāšanu un spēju būt mierīgiem stresa situācijās. Tas dažreiz mēdz būt grūti, bet es vienmēr to cilvēkos novērtēju.

Vai ir kāds citāts vai doma, ko ikdienā mēdzat sev atgādināt?
“Dots devējam atdodas” – ar citiem vārdiem, ticu karmai.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais notikums?
Esmu ļoti priecīga, ka septembra beigās noskrēju pusmaratonu. Tas bija mans pirmais garas distances skrējiens, un tik daudz nekad mūžā nebiju noskrējusi. Tas prasīja lielu emocionālo sagatavošanos un bija grūti, bet bija tā vērts.

Vai zināt, kā ieguvāt savu vārdu?
Zinu, ka mana mamma ļoti vēlējās neparastu vārdu, kāds nevienam nav (vai ir ļoti reti sastopams). Un vārdam bija jāsākas ar “A”, jo ģimenē visiem vārdi arī sākās ar šo pašu burtu.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Visiem novēlu kūku, vai vismaz cepumus un lai visiem jauka diena, turklāt taču ir gandrīz piektdiena!