Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 104 Andi un 13 Zeltītes. Vārda dienā sveicam aktieri un scenogrāfu Andi Strodu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu dzimis Liepājā, vasaras pavadījis Rucavas rajona Ķāķišķē. Mācījos Liepājas 5.vidusskolā, Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (koktēlniecības nodaļā), tad Konservatorijā, Daugavpils teātra aktieru kursā. Scenogrāfijas maģistrantūrā studēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Nu jau 16.sezonu esmu Jaunā Rīgas teātra aktieris, darbojos Ģertrūdes ielas teātrī.

Esat aktieris. Kā nolēmāt pievērsties scenogrāfijai?
Pirmā bija kopdarbs ar Vili Daudziņu (beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, metāla nodaļu) un I. Jurjānu, kad iestudējam diplomdarbu Daugavpils teātrī "Velni", paši spēlējām un taisījām, krāsojām dekorācijas. Jaunības maksimālismā droši "ārdījām" Šagāla gleznas un likām, kā mums bija vajadzīgs, kā patika. Pēc šī darba mums piedāvāja studēt scenogrāfiju pie A. Freiberga. Viens mans darbs pat bija iekļauts Prāgas scenogrāfu kvadrenālē. Tajā laikā, lai iegūtu maģistra diplomu, vajadzēja rakstīt diplomdarbu uz 70 lapām, bet, tā ka jau sākās intensīvs darbs JRT, pie Alvja Hermaņa, esmu bez diploma.

Kas scenogrāfijas veidošanā jums sniedz gandarījumu?
Scenogrāfa darbā man galvenais, lai būtu komandas darbs ar visiem, kas pie šī projekta piesaistīti. Tā nu ir sanācis, ka scenogrāfijas man piedāvā un piekrītu tās veidot tikai tad, kad nav jauna darba JRT. Es jau smejos, ja man piedāvā taisīt scenogrāfijas, skaidrs – nebūs lomas... Bet nepieskaitu sevi pie Latvijas scenogrāfu saimes, lai gan esmu ar daudziem kopā studējis. Esmu piekritis nelieliem, mazbudžeta darbiem, un esmu lūdzis lai raksta – telpu iekārtoja, nevis scenogrāfs. Ja godīgi, gribētos kādreiz pamēģināt vienu lielu projektu ar lielu budžetu, bet, tā kā zinu, ko tas prasa, tad saprotu, ka nav iespējams apvienot ar aktiera darbu, vai otrādi.
Jocīgi, ka uztraukums pirms pirmizrādēm, kurām esmu scenogrāfs ir mazāks, bet turpinās līdz izrādes beigām. Kā aktierim tas pāriet, uzejot uz skatuves.

Kas ir tas, ko vērtējat, skatoties teātra izrādes, ka scenogrāfiju veidojuši citi?
Skatos izrādi kopumā, bet nu, protams, pamanu ideju, krāsu, detaļas. Ir žēl, ja labā scenogrāfijā sanākusi slikta izrāde. Man vēl joprojām ir atmiņā viena izrāde, kura bija laba, bet A.Freiberga scenogrāfija bija daudz stiprāka, gudrāka un dziļāka par režiju un aktierdarbiem.

Vai ir kāda teātra izrāde, kas pēdējā laikā atstājusi īpaši spilgtu iespaidu?
Pēdējais teātra kolēģu darbs, kurš atstāja spilgtu iespaidu, ir Nacionālā teātra izrāde ''Zudušo laiku citējot" Ināras Sluckas režijā un K. Abikas scenogrāfijā, plus kino operatoru darbs. Liepājas teātrī novērtēju aktieru darbu "Stavengerā", jo pats esmu strādājis šādā stilistikā un zinu, cik daudz darba tas prasa, lai gan paliek iespaids, ka neko jau tie aktieri tur nedara. Jaunās krievu lugas ir interesanti lasīt, bet tur vajag būt stipri radošai komandai, lai rezultāts sanāktu.

Tā kā darbojos teātrī dažādās jomās un dažādos teātros, zinu, ka neviens speciāli netaisa sliktas izrādes, vai nu zvaigznes sakrīt, vai ne...

Kas jūs iedvesmo?
Esmu ļoti laimīgs, ka šī vasara mani atkal saveda kopā ar Miķeļa Pankoka dzīves stāstu. Pirmo reizi tas bija, kad mācījos mākslas skolā, un šogad Pēteris Krilovs uzaicināja teātra festivālā "Homo novus" izrādē "Galdnieks" iedzīvoties Miča  tēlā. Iesaku visiem, kas nav lasījuši, izlasīt Uļjanas Gintneres grāmatu par Miķeli Pankoku.

Tā, ja tā var teikt, ir tik kinematogrāfiski uzrakstīta, ka lasot tu redzi bildes, cilvēkus un pārdzīvojumus, ko viņi piedzīvo.

Kāda mūzika (filmas, grāmatas vai notikumi) šobrīd ir jūsu aktuālajā sarakstā?
Lasu un skatos filmas ar un par Endiju Vorholu. Scenogrāfa un aktiera darbā tas interesantākais, meklēt, lasīt, skatīties visu, kas ir par to laiku, vai cilvēkiem, par kuriem top jaunais darbs. Ir arī laimīgās sagadīšanās, strādājot JRT pie izrādes "Dukši" filma "Zils, vissiltākā krāsa" nāca tieši laikā un palīdzēja man ar daudzām lietām, ne tikai izrādes sakarā.

Mūzikai nav īpaša vieta mana dzīvē, es pat mašīnā klausos Latvijas radio 1, īpaši braucot uz Liepāju un atpakaļ. Nē, nu ir man daži favorīti, īpaši krievu mūziķi. Kad dzīvoju Liepājā, favorīti bija "Līvi".    

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Ļoti sveicu Andus, jo reti mūs kāds tādā vārdā sauc, parasti Andris, Aldis... Bet mums jālepojas, jo mūsu vārdā nosaukti kalni Čīlē!