Trešdien, 24.jūlijā,  Liepājas ostas 81.piestātnē norisinājās svinīga patruļkuģa „Jelgava” saņemšanas un tā karoga pacelšanas ceremonija. 

Ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, akciju sabiedrības „Rīgas kuģu būvētava” izpilddirektors Einārs Buks, Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis, patruļkuģa „Jelgava” komandieris virsleitnants Ritvars Ozols un kuģa krustmāte, Jelgavas pašvaldības iestādes „Kultūra” vadītāja vietniece Inta Eglande, kā arī Liepājas mērs Uldis Sesks un Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

„Latvijai patruļlkuģu iegāde nozīmē daudz drošāku jūras un piekrastes vidi, jo šo kuģu pamatuzdevums ir palīdzības sniegšana cilvēkiem,” uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš arī uzsvēra, ja lielā vējā vai vētrā jāiet jūrā, lai sniegtu palīdzību laivai vai jahtai, jaunie patruļkuģi ar izcilajām manevrēšanas spējām var glābšanas darbus veikt ātrāk un labāk nekā citi Jūras spēku flotiles rīcībā esošie kuģi.

Ministrs atgādināja, ka, atgūstoties no krīzes, svarīgi attīstīt ražošanu, un šo kuģu pirkšana ir atbalsts Latvijas ražošanai, jo patruļkuģus daļēji būvē Rīgas Kuģu būvniecībā.

Līdz ar patruļkuģu svinīgo pieņemšanu, Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandiera amatā stājās komandleitnants Artis Tirzmalis, nomainot komandleitnantu Arti Guzlēnu, kurš dienestu turpinās militāro pārstāvju grupā NATO štābā Nīderlandē, ziņo portāls sargs.lv.

Komandleitnants Artis Tirzmalis līdz šim pildīja Jūras spēku un gaisa spēku studiju kursa priekšnieka pienākumus Nacionālās aizsardzības akadēmijas Jūras un gaisa spēku nodaļā.

Līdz šimz Jūras spēku flotiles rīcībā bija trīs „Skundas” klases patruļkuģi – P-05 „Skrunda”, P-06 „Cēsis” un P-07 „Viesīte”.

Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts paredz, ka deviņus vecos kuģus nomainīs pieci jauni, kas veicinās bruņoto spēku finanšu un personāla līdzekļu izmantošanas efektivitāti, turklāt jaunos kuģus varēs izmantot ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām.

Kuģa iegrime ir 2,7 metri, ātrums – 20 mezgli, dzinēju jauda – 1600 zirgspēku, bet korpusa materiāls – alumīnijs.

Patruļkuģu nosaukumi tika izraudzīti atbilstoši nozīmīgākajām brīvības cīņu norises vietām Latvijas vēsturiskajos novados: Kurzemē, Zemgalē, Augškurzemē (Sēlijā), Vidzemē un Latgalē.

Jelgavas atbrīvošanas operācija no Pāvela Bermonta-Avalova karaspēka notika 1919.gada 21.novembrī. Pēc „Bermontiādes” kaujām pie Rīgas (1919.gada 8.oktobris – 11.novembris) Jelgavas atbrīvošanas operācija bija nākamā nozīmīgākā Latvijas armijas uzvara kaujā pret bermontiešu karaspēku, kas ļāva atbrīvot no Latvijas valsts pretiniekiem Zemgali un ievērojami paātrināja bermontiešu izdzīšanu no Latvijas teritorijas. Iemūžinot šo vēsturisko notikumu, patruļkuģim P-08 tika dots vārds „Jelgava”.

Kā vēsta portāls sargs.lv, 2007.gada 21.decembī Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz MK lēmumu, noslēdza līgumu ar akciju sabiedrību „Rīgas kuģu būvētava” par piecu krasta apsardzes patruļkuģu būvi un iegādi. Līdz ar līguma parakstīšanu tiek īstenots krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts Jūras spēku flotiles vajadzībām.

Ar šo kuģu būvniecību tiks nodrošināta flotiles modernizācija un spēju efektivitāte. Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija, ko prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti.

Kuģu būvniecība un iegāde notiek no AM budžeta līdzekļiem Viens patruļkuģis izmaksā 7,8 miljonus latu.