"Tā ir lieliska iespēja paskatīties uz savu pilsētu mākslinieku acīm," par aizritējušā plenēra "Liepājas marīna 2018" noslēguma izstādi saka viens no plenēra rīkotājiem mākslinieks Aivars Kleins.

Bet par pašu plenēru Kleins saka, ka tas aizritējis "ar tik pozitīvām emocijām, kā nekad". Izstādi ikviens liepājnieks un pilsētas viesis varēja apskatīt Jūras svētku laikā Vecajā ostmalā, līdzās senajam, plašajam un gaišajam spīķerim, kas visu plenēra nedēļu bija kļuvis par tā dalībnieku iemīļotu darbnīcu. Vislielāko paldies par to Kleini saka spīķera saimniekam Ervilam Laugalim (plenēristu paldies arī Evijai un Egonam, kuri jau otro reizi savās mājās uzņēma māksliniekus). Cita starpā, ar šo lielisko celtni Vecajā ostmalā 53, par kuru sajūsminātā Irina Tīre izsaucās: "Te ir jātaisa izstāžu zāle!", bija iespēja iepazīties ikvienam atvērto darbnīcu laikā aizvadītajā nedēļā.

Plenērs ir noslēdzies, un mākslinieki ne tikai ražīgi strādājuši, bet arī saņēmuši balvas. Skatītāji savu augstāko novērtējumu devuši rīdziniekam Aleksandram Ņeberekutinam, profesionālam akvarelistam, Latvijas akvarelistu vadonim, kurš Kleinu plenērā gleznoja pirmoreiz. Kā atzina Aivars Kleins: "Veni, vidi, vici", proti, "atnāca, ieraudzīja, uzvarēja".  Un tā nepavisam neesot pirmā reize, kad šādi notiek ar jaunpienācējiem.

Kultūras pārvalde savu balvu dāvāja kautrīgajai gleznotājai no Rīgas Neonillai Medvedevai, kura Kleinu plenērā piedālījās otro reizi, bet trešā balva pelnīti tika vienam no ražīgākajiem un enerģiskākajiem plenēra dalībniekiem profesionālam grafiķim un arī labam mūziķim jeb, Aivara Kleina vārdiem runājot, cilvēkam-orķestrim Eināram Kvilim, kurš šajā reizē lika lietā savas gleznotāja prasmes.

Viens no pastāvīgajiem Liepājas plenēra dalībniekiem ir jūrmalnieks Andrejs Ģērmanis. Viņš savu šās reizes veikumu vērtēja kā "ciešamu".

"Divas reizes gleznoju to vārnu, kas tur uz sienas. Tepat, no šejienes viņu uztaisīju (caur spīķera logu labi redzams brandmūris ar Ulda Rubeža sienas gleznojumu – Liepāja vārnu – irliepaja.lv). Neesmu pirmo reizi Liepājā, un visi kakti izstaigāti, visus tos kuģīšus jau esmu gleznojis, negribas atkārtoties. Bet šito ieraudzīju, un..." Ģērmanis atzina, ka lielākoties strādājis telpā.

Akvareliste Ligita Caune no Rīgas, kura plenērā piedalījusies "reizes desmit", atzina, ka viņai tomēr joprojām ir, ko gleznot Liepājā, un līdz šim vēl nav bijusi sajūta, ka vis jau redzēts, viss jau bijis un uzgleznots.

"Varbūt, ka nu jau tuvojas kāds izsīkums, bet līdz šim vēl tā nav bijis. Liepāja mani kaut kā īpaši pievelk, vienmēr gribas to gleznot. Nezinu, kāpēc. Patīk viss, sākot ar smaržu, garšu, sajūtām, vēju, beidzot ar arhitektūru. Ostmala, kas ir īpaša. Esmu to gleznojusi un zīmējusi. Šoreiz neesmu uzgleznojusi nevienu jahtu, bet toties tepat, muitas zonā, stāv vesela rinda kuģīšu, un tas ir neizsmeļams temats. Man patīk gleznot laivas un jahtas, un tas, tāpat kā pati gleznošana, neapnīkst. Var tikai piekust un nogurt."

Aleksandrs Ņeberekutins Liepājā ir pirmoreiz, un kā jau plenēra rīkotājs izteicās – "atnāca, ieraudzīja, uzvarēja". Ņeberekutins ir IWS Latvia (Starptautiskā akvarelistu biedrība) vadītājs, jau četrus gadus organizē Latvijas akvarelistu dalību IWS izstādē Fabriani (šajā pilsētā kopš Leonardo da Vinči laikiem ražo labāko akvareļpapīru), Itālijā. Šogad aizvedis uz turieni 16 akvarelistus, kuri ar saviem darbiem pievienojās vairāk nekā tūkstotim citu mākslinieku no 70 pasaules valstīm. Paguvis pabūt arī Krievijā un Londonā, pēc Liepājas pošas uz Prāgu un Minsku.

Kā tad uz šo daudzo pilsētu fona izskatās Liepāja?

"Ļoti patīk Liepāja. Pagājušajā gadā šeit svinēju savu vārda dienu, un pēc tam ļoti gribējās uzgleznot visu to, ko toreiz te pamanīju, – kuģus, pilsētu. Šodien bija ļoti interesanta gaisma, un, tieši kad gleznoju Trīsvienības baznīcu, nāca tāds dieva dots cilvēciņš, ieliku viņu arī gleznā... Ļoti patīk, ka atjauno vecās mājas – balzams manai dvēselei! Jā, Liepājā, ir ko darīt. Tikai gleznot un gleznot."

Pirmajās četrās plenēra dienas Aleksandrs Ņeberekutins bija uzgleznojis jau 14 darbus.

Ar organizatoriskiem darbiem aizņemtais Aivars Kleins arī bija pacenties uzgleznot dažas gleznas, tomēr viņa skats visu plenēra nedēļu vairāk bija vērsts uz citiem māksliniekiem – vai visiem viss ir labi. Taču jau nedēļas vidū Aivars atzina, ka ar dislokācijas vietu šoreiz noteikti ir reti veicies, un "gribētos te atgriezties".

"Šīs telpas ir ideālas šāda veida pasākumam. Tepat dzīvošana, ēšana, darbnīcas un viss pārējais."

Aivars Kleins atzīst, ka ir konsekvents savā uzticībā klasiskajai mākslai, reālismam, un negrasās "lēkāt līdzi" dažādiem moderniem strāvojumiem. Tādēļ arī plenēra dalībnieku vidū pārsvars ir, Kleina vārdiem runājot, "old school" pārstāvjiem. Taču aizrautīgi strādāja visi, jo ar gleznotājiem esot tāpat kā ar dzērājiem: kad sāk gleznot, nevar beigt, "un paģiras ir tādas pašas – kad atnāk vakariņās, rokas trīc un krūzīti nevar noturēt" (Aivars Kleins).

Plenērā piedalījās 33 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Lietuvas. Starptautikais gleznotāju un zīmētāju plenērs "Liepājas marīna 2018" norisinājās jau 23. reizi.