Programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros no 2027. gada janvāra kultūrvietā “Pegaza Pagalms” Liepājā būs apskatāma gaismas un skaņas instalācija “(ne)miers, kas nepazūd”, kas laikmetīgā veidā atklās kādreizējā Siena tirgus stāstu. Bezmaksas instalācija, kuras pamatā būs Vara Siliņa jaunradīta teika, iecerēta kā ilgtermiņa pilsētvides objekts un jauns kultūrtūrisma pieturas punkts, informē Viktorija Gaiķe.

Kādreiz Kuršu ielas apkārtnē skanēja tirgotāju balsis, klaudzēja zirgu pakavi un kustējās rati. Siena tirgus bija viena no vietām, kur pilsēta sastapās ar cilvēkiem, kuri tajā ieradās no apkārtnes. Instalācijā vēsturiskais stāsts atgriezīsies ar balsīm, skaņām, gaismām un ēnām, aicinot apmeklētājus ne tikai uzzināt, bet arī sajust kādreizējo pilsētas ritmu.

No vēsturiska tirgus līdz pieturas nosaukumam

Mūsdienās Siena tirgus daudziem liepājniekiem saistās galvenokārt ar autobusa pieturas nosaukumu laukumā starp Kuršu, Siena un Klāva Ukstiņa ielu. Tomēr vēsturiski tas bija viens no senajiem Liepājas ieejas punktiem, kur ceļš no apkārtnes pārgāja pilsētas ielu un tirgus sistēmā. Siena tirgus nebija tas pats, kas mūsdienu Pētertirgus, lai gan abas vietas atradās vienā vēsturiskajā tirgus zonā.

“Mūsdienās cilvēks, skatoties kartē, varētu domāt, ka Siena tirgus nekad nav bijis oficiāls vietas nosaukums, jo tur ir Kuršu iela, bet blakus - Pētertirgus. Taču vecākās paaudzes liepājnieki šo vietu joprojām atceras kā Siena tirgu,” stāsta teikas autors Varis Siliņš.

Teika, kuru varēs piedzīvot

Instalācijas pamatā esošā teika savienos vēsturiskos faktus ar mākslu un iztēli. Tās mērķis nebūs precīzi rekonstruēt kādreizējo tirgus laukumu, bet radīt sajūtu par vietu, kas reiz bijusi piepildīta ar kustību, skaņām un cilvēkiem. Teika tiks ierakstīta latviešu un angļu valodā, lai stāstam varētu sekot arī Liepājas viesi.

“Mūs interesē ne tikai tas, kas ar šo vietu kādreiz notika, bet arī tas, kā šodien varam iztēloties to, ko vairs nevaram ieraudzīt. Teika dod iespēju vēsturiskajam stāstam atkal kļūt dzīvam,” ieceri raksturo projekta vadītāja un “Pegaza Pagalma” īpašniece Irita Kalēja.

Pagātnes tirgus trokšņi instalācijā saplūdīs ar mūsdienu pilsētas ritmu, bet gaismas projekcijas laikmetīgā interpretācijā atdzīvinās pilsētvides elementus. Skaņa, gaisma un ēnas radīs priekšstatu par rosību, kas šajā vietā reiz valdījusi.

“Pegaza kauss” kā instalācijas daļa

Viens no instalācijas vizuālajiem elementiem būs keramiķa Rūda Pētersona 2025. gadā radītais mākslas darbs “Pegaza kauss”. Tajā iestrādātie gaismas caurumi Pegaza zvaigznāja konfigurācijā veido zvaigžņu karti, kas mijiedarbosies ar skaņu ainavu. Gaismas pulsācija mainīsies līdz ar instalācijas noskaņu - no intensīva nemiera līdz mierpilnai un plūstošai gaismai.

“Mēs negribam uzbūvēt pagātnes dekorāciju. Vēlamies, lai cilvēks, atrodoties ‘Pegaza Pagalmā’, uz brīdi sajūt šo vietu un pats sāk iztēloties, kas šeit kādreiz bijis,” uzsver Irita Kalēja.

Pieejama dienā, piedzīvojama vakarā

Dienas laikā apmeklētāji varēs aplūkot vides objektu un tā vizuālos motīvus, savukārt tumšajās stundās “Pegaza Pagalms” pārtaps par daudzslāņu skatuvi, kurā varēs dzirdēt teiku un piedzīvot vietas noskaņu gaismā un skaņā. Instalācija būs bez dalības maksas un pieejama ikvienam. To plānots saglabāt arī pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gada noslēguma.