Liepājniekiem pēc gadskārtējās teātra balvu dalīšanas nācās braukt mājās tukšā, un viens no jaunākajiem teātra iestudējumiem – "Kleo-kleo-kleo-patra" – saņēmis nesaudzīgu kritiku*.

"Vai šajā situācijā teātra vadītājam (Herberts Laukšteins – irliepaja.lv) nebūtu jāatkāpjas?" – jautā kāds skatītājs un irliepaja.lv lasītājs, piebilstot, ka, viņaprāt, iestudējuma "Kleo-kleo-kleo-patra" režisors Dž.Dž.Džilindžers Liepājā atradis "ērtu pieturu", kurā aizsēdējies par ilgu, un, šādi sēžot, "morāli un garīgi aptaukojies tā, ka vairs var netikt ārā pa teātra sētas durvīm", un tad jau "ērtā pietura" varot kļūst arī par režisora "pēdējo pieturu"...

Liepājas teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins laipni piekrita atbildēt uz irliepaja.lv un lasītāja jautājumiem.

Vispirms par "Spēlmaņu nakti" – kā teātris vērtē to, ka šoreiz esat palikuši bešā?
Bešā? Nu, nav bešā! Liepājas teātris nav bešā tāpēc, ka ir nominācijas**. Tas, ka nesaņēma balvas... Nu, jā, notika tā, ka nesaņēma. Ir 17 nominācijas un ir astoņi valsts un pašvaldību teātri, un tad vēl neatkarīgie teātri. Šogad tā sanāca, ka tikai trīs teātri saņēma balvas: "Dirty Deal teatro", Nacionālais teātris un Jaunais Rīgas teātris. Pārējie palika bez balvām. Bet tas neko nemaina. Tā saliekas sezona, ka visas balvas koncentrējas vienam teātrim. Sezonu iepriekš visas balvas koncentrējās Liepājas teātrim. Tāda sezona... Plus – ir teātra īpašnieku uzstādījums. Pašvaldības Finanšu daļā ļoti bieži, kad griežos pie domes ar savu sastādīto budžetu, kura vietā es saņem kontrolciparu dotācijai, un informēju, ka man nepietiek naudas jauniestudējumiem, man tiek atgādināts: "Pelniet, paši, jūs esat SIA!" Šāds mudinājums uzreiz liek domāt par repertuāru, un nav nekāds noslēpums, ka publikas iemīļotākā repertuāra daļa ir situāciju komēdijas. Līdz ar to, arī vislielākie ienākumi veidojas no šiem iestudējumiem. Tas nav gluži pareizs uzstādījums likt teātriem pelnīt, teātris tomēr ir radoša procesa vieta, kur repertuāra veidotājiem un režisoriem nebūtu jādomā par to, ka jāpelna. Ideālā variantā teātrim vajadzētu būt brīvam. Bet diemžēl ir tā, kā ir, un tas nav tikai Liepājā, par to runā arī Nacionālā teātra vadība, par to pašu runā Valmieras teātra vadība, tā pati problēma ir Dailes teātrī un tā tālāk.

"Spēlmaņu nakts" balvu sadalījums atkarīgs no tā, kā izveidojusies visu teātru sezona. Turklāt profesionālais teātris uztur jauniestudējumu grafiku, plāno pāris gadus uz priekšu. Neatkarīgajam, projektu teātrim nav šī pienākuma dotācijas priekšā, viņi ir brīvāki – ja sanāca, sanāca, ja nesanāca, nesanāca...

Līga Ulberte par "Kleo-kleo-kleo-patru" raksta: "[..] šāds produkts pazemo gan aktierus, kuriem tas jāspēlē, gan skatītājus, kuriem tas jāskatās, gan teātri, kurā tas tiek izrādīts". Tas laikam nozīmē, ka vismaz "Spēlmaņu nakts" balvas arī šim iestudējumam nedraud?
Arī mans viedoklis ir: tā ir neveiksme. Neesmu to nekad slēpis, un esmu teicis to režisoram arī pašā iestudējuma sākumposmā. Taču tas neko nemaina – katram ir tiesības uz neveiksmi, īpaši radošā procesā. Džilindžera pienesums Liepājas teātrim ir milzīgs – pa šiem desmit gadiem, kopš viņš strādā Liepājas teātrī, viņš teātrim ir devis pusmiljonu tīrās peļņas! Pusmiljonu. Līdz ar to man viņš a priori ir plusā, un, ja ir viena neveiksme, man būtu jāpieņem kaut kādi lēmumi? Nē, nē. Es netaisos pēc vienas neveiksmīgas izrādes tagad pieņemt drastiskus lēmumus! Mums ir arī ļoti daudzas veiksmes, un ne tikai finansiālas, arī mākslinieciskas. Un nav Latvijā daudz režisoru, kuri prot iestudēt situāciju komēdiju.

Mums ir nosprausta nākamā sezona, un arī tur ir Džilindžera klātbūtne.

*Teātra kritiķes Līgas Ulbertes recenziju lasiet šeit.

** Aktieri Inese Kučinska un Egons Dombrovskis bija nominēti Gada aktieru balvai, Mārtiņš Feldmanis, Artis Dzērve, -8 un Inga Krasovska – Gada gaismu, Gada video un Gada kustību mākslinieka balvām (par darbu gan Liepājas, gan citos Latvijas teātros).