Atpūtas centrā "Libava" sestdien, 16.septembrī, jau septīto reizi notika Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" pasniegšanas ceremonija.

Galveno balvu un 1000 eiro lielu prēmiju saņēma rakstniece Andra Manfelde par romānu "Virsnieku sievas".

"Nebūdams liepājnieks, es tieši šo darbu izvirzīju galvenajai balvai," portālam irliepaja.lv sacīja žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze, atbildot uz jautājumu, vai žūrija tomēr nav bijusi mazliet tendencioza, piešķirot galvenās balvas liepājniecēm.

Priekšsēža teiktais sakrita ar Kultūras pārvaldes žūrijā strādājušā pārstāvja Naura Lazdāna teikto, ka pēc vērtēšanas "žūrijas vidū ienaidnieki neradās", jo viedokļi bijuši līdzīgi. Darbu žūrijas komisijā Lazdāns raksturoja kā "baudu, nevis darbu".

Andra Manfelde, kuras publisko pateicības runu (jau bija tuvu sarīkojuma nobeigumam) pārtrauca meita Auguste, mikrofonā paziņojot: "Mamma, es gribu ēst", portālam irliepaja.lv sacīja: "Necerēju uz galveno balvu, tāpēc ka nolikumā ir viens būtisks vārds "patriotisms". Manā darbā patriotisms ir redzams ar apbruņotu, nevis neapbruņotu aci... Jo galvenā varone tomēr ir krieviete un iebraucēja. Bet žūrija bija tik redzīga un tik drosmīga, un nenobijās..."

Līva balvai bija izvirzīta virkne ļoti spēcīgu literāru darbu, kas izdoti četrās izdevniecībās: apgāda "Dienas Grāmata" balvai pieteikto grāmatu vidū bija Māras Zālītes bērnu grāmata "Mamma un tētis kūrortā", Ingas Ābeles "Duna", Laimas Kotas "Istaba", Andras Manfeldes "Virsnieku sievas", Jāņa Einfelda "Dunduri un dēmoni", Māra Bērziņa "Gūtenmorgens. Otrreiz", Noras Ikstenas "Trīs", Kristīnes Ulbergas "Tur" un Lilijas Berzinskas bērnu grāmatiņa "Lamzaks meklē lamzaku".

Apgāds "Zvaigzne ABC" konkursam pieteicis Rimanta Ziedoņa darbu "Pastaiga", izdevniecība "Lauku Avīze" – Janas Egles "Gaismā", bet izdevniecība "Sava grāmata" – Ainas Pāvulītes "Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi… Atmiņu stāsti. Vēstis no 20.gadu simteņa".

Nominācijā "Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā" pavisam bija izvirzīti 12 literārie darbi.

Iesniegtos rakstnieku darbus vērtēja konkursa žūrija: Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Anda Kuduma, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Linda Zulmane, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesors Edgars Lāms un Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Savukārt konkursa nominācijā "Labākais skolu jaunatnes literārais darbs "Ietin Latviju pasaku villainē"  iesniegtos skolēnu darbus vērtēja latviešu valodas un literatūras skolotāji Normunds Dzintars, Baiba Lāma un Valda More, kā arī Liepājas Universitātes lektores Linda Zulmane un Sandra Okuņeva.

Balvu pasniegšanas ceremonija sākās ar labāko skolēnu darbu autoru sveikšanu. Skolotājs Normunds Dzintars pavēstīja, ka šogad "kuģis mainīja kursu: kompass pagriežas pasaku virzienā", un tas atraisīja jauno rakstnieku fantāziju. Pavisam saņemti 19 skolēnu darbi no Neretas, Saulkrastiem, Viļāniem, Limbažiem. Pēc Dzintara teiktā, žūrija bijusi "lielā mērā vienprātīga, bet par dažu labu strīdu vēsture klusē...". Galveno balvu "Krasta ļaudis" un prēmiju 300 eiro apmērā žūrija piešķīrusi liepājniecei, J.Čakstes 10.vidusskolas skolniecei Annai Paulai Spriedējai par viņas nesamāksloto, vienkāršo un sirsnīgo "Pasaka par dvēseļu gulbjiem". Pati autore gan šobrīd skolēnu apmaiņas programmā mācās Amerikā, tāpēc balvu saņēma mamma.

2. vietu un prēmiju 200 eiro apmērā saņēma Jeļizaveta Klimanova no Viļānu vidusskolas ar radošo darbu "Pasaka par Latvi" un Diāna Anna Audare no J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas ar radošo darbu "Vēja raganiņas piedzīvojumi Liepājas ostā". 3. vietu un prēmiju 100 eiro apmērā saņēma Rita Voronova no Tukuma Raiņa ģimnāzijas ar radošo darbu "Patiesības vēstnesis" un Agnija Lazdiņa no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas ar darbu "Lībiešu sargātāji un "Līvlizt"".

Kultūras pārvalde katram jaunietim dāvāja īpašu Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" zibatmiņu, kurā apkopoti visi šogad iesniegtie jaunatnes literārie darbi. Tajos ielūkoties var šeit.

Konkursa rīkotāji un sadarbības partneri bez galvenās balvas bija sagādājuši balvas arī pārējiem rakstniekiem. Liepājas Universitātes balvu no rektores Daces Markus rokām saņēma rakstniece Jana Egle par grāmatu "Gaismā".

Projekta "Piejūras pilsētu literārā akadēmija" un biedrības "Via Cultura" speciālbalvu par mākslinieciski spilgtu, emocionāli piesātinātu vēstījumu par ļaužu likteņiem Daugavas krastos 2. Pasaules kara un pēckara okupācijas apstākļos saņēma rakstniece Inga Ābele par grāmatu "Duna".

Liepājas "Rotari" kluba speciālbalva par atmiņu stāstiem kā autentisku laikmeta liecību, atklājot latviešu sīkstumu, izturību un darba mīlestību 20. gadsimta vidū un otrajā pusē tika pasniegta rakstniecei Ainai Pāvulītei par grāmatu ""Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi…": Atmiņu stāsti. Vēstis no 20. gadu simteņa". Ainas Pāvulītes vēlējums bija, lai "taka uz vēsturi neaizaug ar nezālēm".

Balvu no Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes saņēma Māris Bērziņš par grāmatu "Gūtenmorgens. Otrreiz", un autors atzina, ka "Gūtenmorgens par to būs ļoti priecīgs, jo šī ir viņa pirmā balva". Vienīgās bažas – "ka tik nepaliek lepns...".

Sarīkojumā vairākkārt tika uzsvērts, ka tie ir īsti "latviešu literatūras svētki" (ceremonijas vadītāja Iveta Ļesina, Arno Jundze), kas, iespējams, var pieņemt arī globālus mērogus, ja kāds no romāniem tiks tulkots un izdots citās valstīs, jo grāmatā būs rakstīts, ka tās autors ir Egona Līva balvas laureāts. Savukārt izdevniecības "Dienas Grāmata" galvenā redaktore Dace Sparāne, kura saņēma balvas četru klāt neesošu rakstnieku vārdā, Liepāju titulēja kā "Latvijas literatūras galvaspilsētu".

Ne viens vien runātājs pieminēja arī Egona Līva vārdu – Jana Egle atstāstīja mammas teikto, ka rakstnieks reiz ienācis pa viņu mājas namdurvīm Rucavā, aprunājies ar mammu, ar mazo Janu, un novēlējis meitenei "labu dzīvi".

Savukārt Māra Zālīte pastāstīja, ka personīgi pazinusi rakstnieku, jo dzīvojuši Rīgā vienā mājā, strādājuši vienā darbavietā – Rakstnieku savienībā, un Līva mazdēls ar Māras Zālītes dēlu kā vienas sētas bērni spēlējušies vienā smilšukastē. Uz Liepāju rakstniece braukusi "skaidri zinot, ka nekādu balvu nedabūšu", jo izvirzīts tik daudz labu un vērā ņemamu darbu.

"Egonu Līvu pēdējo reizi redzēju slimnīcā, braucām apsveikt viņu jubilejā. Kad ieraudzīju, kādas puķes nopircis kolēģis, kura uzdevums bija gādāt par ziediem, teicu: "tādus es Līvam nevedīšu, pati nopirkšu ziedus!". "Vai cik labi," atbildēja kolēģis, "tad šīs derēs Dagnijai Zigmontei"!

Sarīkojuma vadītāja Iveta Ļesina uzsvēra, ka balva "Krasta ļaudis" ļauj "ar pietāti un cieņu pieminēt rakstnieku Egonu Līvu, kura literārās gaitas sākās Liepājā un kura romānus, stāstus, noveles, kinoscenārijus raksturo talants, tiešs dzīves redzējums un augstas raudzes prozas meistarība. Rakstnieks iekaroja lasītāju mīlestību ar jūrai, cilvēkiem veltītiem darbiem – skarbi un patiesi. Taču bieži vien tajā laikā, ko pazīstam ar terminu "sociālistiskais reālisms", līdzās vārdam "rakstnieks" nostājās ietekmīgi cilvēki, kuri pieprasīja konjunktūru, pielāgošanos un pakļaušanos, vai arī izvilka no radošā cilvēka pagātnes smagus pārdzīvojumus, notikumus un atmiņas. Padomju laika ikdiena – piecelt un slavēt, tikpat acumirklī nogremdēt. Taču Līva talants stāvēja pāri izdzīvošanas bailēm par nepareiziem stāstiem un nepareizām runām."

Pēc Liepājā dzimušajam čehu scenogrāfam Johanam Brēmam veltītās izstādes atklāšanas "Lielajā dzintarā" uz balvas pasniegšanu ieradās arī kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa uzsvēra, ka tikko bijusi sarīkojumā, kur skanēja čehu, krievu, angļu valoda, bet, pārnākot pāri ielai, dzird latviešu valodu. "Acīmredzot tas ir raksturīgi krasta ļaudīm..."

Ministre atzina, ka viņai rakstnieks Egons Līvs asociējas arī ar latviešu kino, un rosināja pārskatīt balvas nolikumu, iekļaujot tajā arī nomināciju jaunajiem kino scenāristiem.

Vicemērs Atis Deksnis savā uzrunā atzīmēja, ka "dzīves burvība ir tā, ka viss mainās, un mainās ari literatūra, taču svarīga nav forma, bet gan saturs".

Balvu "Krasta ļaudis" pasniedz ar mērķi veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Konkurss aktualizē latviešu autoru darbus un akcentē jaunāko devumu latviešu literatūrā.

Pērn balvu saņēma rakstniece Inese Zandere.