Darbs pie mūzikla "Pūt, vējiņi!”, kas Liepājas teātrī aizsākās jau agrā pavasarī, noslēgsies šonedēļ ar pirmizrādi piektdien un sestdien.

Izrādes režisors Dž.Dž.Džilindžers un aktieru ansamblis paveikuši lielu darbu, apgūstot sarežģītās Kārļa Lāča dziesmas un Ingas Krasovskas horeogrāfiju.

Piektdien skatītāji redzēs vienu izrādes aktieru sastāvu, sestdien – otru. Ulda lomas atveidotājs abus vakarus gan būs tas pats – Edgars Pujāts. Savukārt Baibu piektdien atveidos dziedātāja Aija Andrejeva, kurai gan arī šī nav pirmā reize uz teātra skatuves, bet sestdien – jaunā aktrise Everita Pjata. Pie spilgtām lomām tikuši arī citi aktieri, kas radījuši iespaidīgus aktierdarbus – Kaspars Kārkliņš (Gatis), Inese Kučinska (māte), Agnese Jēkabsone (Zane), Signe Ruicēna un Madara Melne (Anda), Egons Dombrovskis (Didzis) un citi. Kā Liepājas teātra jaunās aktieru plejādes nesenajās diplomdarba izrādēs, arī “Pūt, vējiņi!” iestudējumā aktieru ansablis ir īpaši saliedēts. Iespējams, pateicoties Ingas Krasovskas aktieriem izvirzītajiem horeogrāfiskajiem uzdevumiem.

Jādomā, ka skatītāju atzinību gūs atturīgi tīrā, bet ne aukstā scenogrāfija (Mārtiņš Vilkārsis) un krāšņie, stilizētie tērpi (Ilze Vītoliņa), kuros ar nelieliem etnogrāfiskiem elementiem ieskicēts Raiņa lugai atbilstošais senlatviskais konteksts.

Literatūrpētnieki uzskata, Raiņa darbs „Pūt, vējiņi!” ir ne tikai viena no autora daiļrades, bet arī latviešu literatūras virsotnēm. Tieši tāpēc „Pūt, vējiņi!” ir viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām. Šoreiz Raiņa lugu jaunās skaņās veidojuši komponists Kārlis Lācis, dzejnieks Jānis Elsbergs un Dailes teātra literārās daļas vadītāja, teātra zinātniece Evita Mamaja.

Jānis Elsbergs tomēr norāda: „Esmu šo lugu pusgada garumā krustu šķērsu izpētījis, esam to izpreparējuši dažādos veidos, taču palikām pie Raiņa shēmas, sižeta un pamatlīnijām. Daļa no teksta ir mana, atsevišķos gadījumos, kur varēja un kur sižets un mūzika ļāva, es ņēmu fragmentus no Raiņa – vai nu burtiski, vai tos viegli pārveidojot. To pašu darīju ar tautasdziesmām – iekļāvu oriģinālās vai nedaudz pārveidotas, tieši tāpēc minam, ka mūzikls tapis pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem”.

Elsbergs arī uzver, ka tekstu radīšana mūziklam viņam bijis liels izaicinājums, tāpat kā komponistam Kārlim Lācim, kuram „Pūt, vējiņi!” ir pirmais mūzikls, bet ne pirmais darbs teātrī. KLāča mūzika ir ļoti kolorīta – līdzās latviskajiem akcentiem pamanāmi gan Balkānu, gan spāņu motīvi, kas horeogrāgi Ingu Krasovsku pamudinājuši veidot kaisles pilnus, temperamentīgaus un latviešiem it kā neraksturīgus dejas soļus.

Bet vai gan kaislības starp Raiņa lugas varoņiem ir mazāk kaislīgas un temperamentīgas?