Sestdien, 1. novembrī, Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” (Kungu ielā 24, Liepājā) aicina uz žabo veidošanas meistarklasi, kuru vadīs māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, informē Ieva Dzintare, Liepājas muzeja filiāles Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” vadītāja.

Meistarklases dalībniekiem būs iespēja ieskatīties aksesuāra izcelsmes vēsturē, kā arī izveidot savu žabo, ko izmantot kā greznu akcentu apģērbam – gan svētkos, gan ikdienā.

Modes pasaulē žabo ir viens no izsmalcinātākajiem un aristokrātiskākajiem aksesuāriem, kam periodiski atgriežas aktualitāte. Šī dekoratīvā volāna forma, kas klasiskā veidā piestiprināta pie apkakles un krīt pāri krūtīm, gadsimtu gaitā kļuvusi par elegances un statusa simbolu, nezaudējot savu šarmu arī mūsdienās.

Žabo (no franču val. jabot) pirmsākumi saistāmi ar 17. gadsimta Franciju un baroka laikmetu. Sākotnēji to nēsāja vīrieši, īpaši aristokrāti un galma pārstāvji. Žabo vēsturiski tika izgatavoti no smalkām mežģīnēm, batista vai zīda, un tie simbolizēja bagātību un izsmalcinātību. Tolaik šim aksesuāram bija arī praktiska nozīme – tas slēpa krekla aizdari un aizsargāja apkakles daļu no netīrumiem.

18. gadsimtā žabo kļūst vēl greznāks un tas bija neatņemama vīriešu galma tērpa sastāvdaļa. To bieži papildināja ar dārgakmeņiem vai zeltījumiem.

19. gadsimta sākumā žabo pakāpeniski iekļaujas arī sieviešu garderobē, īpaši rokoko un viktoriāņu laikmetā. Sievietes to sāk valkāt pie blūzēm un kleitām kā elegantu rotājumu. Savukārt 20. gadsimtā žabo no ikdienas apģērba kļūst par dekoratīvu detaļu, kas periodiski atgriežas modē (piemēram, 1970. un 1980. gados) kā retro vai romantisks aksesuārs.

Mūsdienās žabo joprojām redzams fraku un smokinga kreklu dizainos, savukārt sieviešu modē tas tiek izmantots kā elegants akcents pie blūzēm, kleitām, biroja kostīmiem vai arī kā atsevišķa detaļa somām, rokassprādzēm un apģērba roku aizdarēs.

Māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, kura vadīs žabo darināšanas meistarklasi, izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, studējot modes dizainu un glezniecību. Viņa veidojusi vizuālo tēlu un kostīmus operai “Suitu sāga”, un viņas darbi izstādīti Latvijā, Igaunijā un Sanktpēterburgā. Tie atrodas privātās kolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā un ASV.

Dalībai nepieciešams pieteikties iepriekš, zvanot pa tālr. 29905180 vai piesakoties interjera muzeja kasē. Darba laiks: no trešdienas līdz svētdienai, no plkst. 10 līdz 18. Vietu skaits – ierobežots.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, Liepājas interjera muzeja un Liepājas muzeja mājas lapas un sociālo tīklu kontos.