Liepājas muzejā skatāma izstāde, kura varētu atvērt daudzu acis uz patiesajām Liepājas vērtībām, bet jo īpaši to vajadzētu nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem un īpašniekiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNA) izstāde „Jūgendstils Liepājā”, ko piektdien atklāja Liepājas muzejā, un pirms tam dzirdētā profesora Jāņa Krastiņa lekcija par šo pašu tematu pēc ilgāka laika atkal patiesi pilda sirdi ar lepnumu par šo pilsētu, kuru visi sakās mīlam, bet reti kurš saprot.

Profesora bagātīgās zināšanas par šo arhitektūras stilu, nopietnā izpēte, kas vainagojusies ārkārtīgi interesantiem atklājumiem, spēja kopā ar savu komandu ieraudzīt un parādīt citiem mums tik pierastos (un tik daudzos!) Liepājas namus un lielākoties neredzētos interjerus – tas viss kopā piektdienas pēcpusdienu padarīja vēsturisku.

Papildināts (teksts: Aigars Štāls). Krastiņš detalizēti raksturoja Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra (Charless Carr), Larša Sonkes (Lars Sonck), Paula Kampes, Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova (William Lossow), Makša Kūna (Maks Kuhne), Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova atstāto mantojumu. Šie vīri ir projektējuši, būvējuši, iekārtojuši, veidojuši ēkas, fasādes, interjerus, bez kuriem šodien nav iedomājama Liepājas seja.
 
Liepājā ir ne tikai jūgendstila īres nami, bet arī jūgendstila teātris, skolas, bijušie kinoteātri, biroju nami, villas, pat tilts un citas būves. Daudzās ēkās ir labi saglabājušās jūgendstila kāpņu telpu autentiskās apdares.

Ēkas Kūrmājas prospektā 2/6, Ausekļa ielā 9, Graudu ielā 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, Dzintaru ielā 3, 9, 16 un 23, Krišjāņa Barona ielā 8, Liepu ielā 23, Peldu ielā 33/35, Pasta ielā 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, Teātra ielā 2, Baznīcas ielā 18, Bāriņu ielā 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, Rožu ielā 8/10 un 16, Alejas ielā 6 (pagalmā), Toma ielā 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, Uliha ielā 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, Raiņa ielā 1, Kroņu ielā 10/12 u.c., kā uzsvēra Krastiņš, ir Eiropas jugenstila augstāko standartu arhitektūras paraugi, kādu nav citur.
 
Diemžēl divos pasaules karos un padomju okupācijas laikā ir zaudēts 20. gadsimta pirmā puses Liepājas būvniecības lietu arhīvs, kas ļoti apgrūtina jugendstila pētniecību. Tomēr gadās arī negaidīti atradumi, piemēram, ēkas Peldu ielā 33 projekts, kura autors, kā izdevies noskaidrot Krastiņam, ir latviešu arhitekts Pauls Kampe. Iepazīties ar ēkas projektu profesoram palīdzējusi liepājniece Kaija Liepiņa, kuras privātarhīvā dokuments saglabājies.

Izstādes un topošās Jāņa Krastiņa grāmatas par Liepājas jūgendstilu "krustmāte" ir Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke, kas ar šo savu jūgendstila "apsēstību", ko kolēģi reizēm pat nav spējuši saprast (Būvvaldes vadītājas Agritas Kulvanovskas atzīšanās), panāca, ka profesors Krastiņš pievērsa uzmanību Liepājai un pēc tam – pievērsa Eiropas uzmanību Liepājai.

Tas notika šovasar, kad profesors ar referātu un LNA sagatavoto izstādi uzstājās 1.Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā. Liepājas arhitektūras mantojuma popularizēšana bija izdevusies tik labi, ka daudzi no vairāk nekā trīssimts arhitektūras pētniekiem Krastiņa kungam uzdeva jautājumu – kā bijis iespējams, ka viņi līdz šim neko nav zinājuši par šādu jūgendstila arhitektūras pērli Eiropā!

Vai liepājnieki spēs novērtēt to, kas pārsteidza pat daudzpieredzējušus pētniekus? Ja vien vēlēsies, tad muzejā skatāmā izstāde būs labs palīgs, lai saprastu un novērtētu to, ar ko Liepāja patiešām var lepoties un ar ko var ieinteresēt tūristus daudz vairāk nekā, teiksim, vienas dienas rallijs.

Ja vēl tos teju simts tūkstošus latu, ko pašvaldība gatava atdot tik apšaubāmam mērķim, ieguldītu, lai sakārtotu kaut vai vēl vienu no pilsētas patiesajām pērlēm, ieguvums, manuprāt, būtu nesalīdzināmi lielāks.

Krastiņa lekcijā un izstādes atklāšanā klāt bija daudz arhitektu, Būvvaldes cilvēku un citu inteliģences pārstāvju, kuplā skaitā bija sabraukuši rīdzinieki ar pašu Krastiņu un LNB direktoru Andri Vilku priekšgalā, tāpat Rīgas Jūgendstila centra un Jūgendstila muzeja pārstāvji. SIA "Ektornet", kas apsaimnieko daudzus no vēsturiskajiem Liepājas namiem, pašvaldības Nekustamo īpašumu pārvaldes un citu apsaimniekotāju vadošās personas nemanīja. Tāpat kā pilsētas saimnieku Uldi Sesku.

Bet vēl jau ir iespēja baudīt izstādi – uz desmit planšetēm sakopotu informāciju un attēlus, kas vēsta par Liepājas jūgendstila arhitektūras mantojumu – ēkām, joprojām saglabājušamies iekštelpu elementiem un citiem objektiem.

Tāpat varam cerēt uz apjomīgu grāmatu – Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa pētījumu par Liepājas jūgendstila arhitektūras mantojumu, ko viņš pats sola pabeigt līdz 2014.gada Ziemassvētkiem, un kas klajā varētu nākt vēlākais līdz 2015.gada pavasarim. Tā top ar Liepājas Kultūras pārvaldes un Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izstādes veidotāji ir Jānis Krastiņš, Gunta Šnipke, LNB speciālistes Velta un Beāte Knikstes un datordizainers Gatis Buravcovs.