Gleznotājs Kārlis Frīdrihs Šaumanis ir ne tikai talantīgs mākslinieks, bet arī spilgts Nīcas novada vēsturiskā kolorīta raksturotājs, kurzemnieku tradicionālo godu un sadzīves atainotājs.

Ja dažkārt rodas vēlme apzināt autorus, kuru raksturojošā daiļrades iezīme ir vietējo novadu pazīmju un kultūrvēsturiskā mantojuma izcēlums, kā arī nemākslota, pat naivi patiesa pagātnes idealizēšana, tad viens no spilgtākajiem šajā plejādē noteikti ir Liepājas galerijā "Romas dārzs" patstāvīgās izstādes "Liepāja – Laiks – Mākslinieks" ekspozīcijā iekļautais mākslinieks Kārlis Fridrihs Šaumanis.

Lai gan mākslinieks dzimis pagājušā gadsimta sākumā un, laika atskaitei līdzi sekojot, šobrīd ir pagājuši vairāk nekā 110 gadi kopš mākslinieka piedzimšanas, viņa daiļradei raksturīgie Nīcas novada tautas tērpa sarkanie brunči, kurzemnieku tradicionālie godu rituāli un sadzīviskās ainas, aizvien runā un rezonē par kultūrvēsturiskām vērtībām un tradīcijām, kas šodienas telpā dzīvojošam cilvēkam nav vairs ikdienas telpā klātesoša un pašsaprotama parādība, bet vairāk gan kultūrkoda un senu tradīciju izpausmes forma.

Kārlis Frīdrihs Šaumanis dzimis 1905.gada 18. novembrī, tepat Liepājā. Mācījies Rūdolfa Blaumaņa pamatskolā, kur zīmēšanas skolotāja, arī mākslinieka Jāņa Sudmaļa ietekmē rodas arī pirmā interese par latviešu senvēsturi.

1931. gadā Šaumanis absolvē Latvijas Mākslas akadēmiju Jāņa Roberta Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, veidojot diplomdarbu "Jāņu nakts Nīcā". Pēc studijām mākslinieks atgriežas Liepājā, kur strādā par skolotāju un dekoratoru, vienlaikus darbojoties arī monumentālās gleziecības jomā.

Sākot ar 1926. gadu aktīvi piedalās izstādēs, tostarp Latvju Mākslinieku biedrības un Kultūras Fonda rīkotajās norisēs. 1944. gadā mākslinieks emigrē uz Vāciju, un vēlāk, 1946. gadā, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur uz dzīvi apmetas Ņujorkas apkaimē.

ASV darbojies kā interjerists, rīkojis personālizstādes, kā arī piedalījies trimdas latviešu dziesmu svētku izstādēs. Līdz mūža beigām mākslinieks tā arī dzimtajā zemē neatgriežas, lai gan darbos lokālais romantisms dominējis vienmēr. Miris 1971.gada 14. novembrī Plimutā, Masačūsetā, ASV.

Kārlis Frīdrihs Šaumanis jau Latvijā izkopis savdabīgu un individuālu tēlojuma un tematikas repertuāru, gleznojot svētku tērpā sapostas tautu meitas dažādos latviskās tradīcijas godos; sērstībās, kāzās, svētku mielastos, Jāņu naktī un dejotāju ainās Nīcas novadnieku ikdienā. Arī trimdas gados autors bieži atgriežas pie Nīcas ļaužu un ainu atveidiem. No sākotnēji zīmējumam pakļautās formas ar laiku mākslinieks vairāk pāriet uz laukumos sapludinātas krāsas tehnisku. Lietojis siltu, sulīgu un Latvijas gadalaikiem rakturīgu kolorītu. Līdzās sadzīviskā žanra kompozīcijām, pievērsies arī portretu glezniecībai un ainavu žanram.

Galerijas ekspozīcijā "Liepāja – Laiks – Mākslinieks" klātienē apskatāmas trīs mākslinieka rokrakstu raksturojošas gleznas – "Tautu meitas bērzu birzī", "Ainava ar tautu meitām" un "Veļas mazgātājas" (1939).