Ceturtdien, 29.novembrī, Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē svinīgā atmosfērā notika Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieku godināšanas vakars.
Ar mecenāta Paula Anteina un Latvijas Nacionālā teātra atbalstu tika godināti Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki. No 2007. gada fondā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 13 skatuves mākslinieki – vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Helga Dancberga, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Valtere-Gribača, Gunārs Placēns, Ruta Birgere, Māra Zemdega, Velta Skurstene, Jānis Kubilis, Astrīda Kairiša, Felikss Deičs, Baiba Indriksone.
Šogad Teātra Zelta fonds uzņēma vēl trīs māksliniekus – Liepājas teātra aktieri Jāni Dreiblatu, Dailes teātra aktieri Āri Jāni Rozentālu, un Latvijas Leļļu teātra aktrisi un režisori Viju Blūzmu.
Pēc svinīgās ceremonijas Zelta fonda dalībnieki noskatījās izrādi "Man 30 gadu".
Jānis Dreiblats Liepājas teātrī strādā kopš 1963. gada. No 1991. līdz 1997. gadam bijis arī Liepājas teātra direktors, no 1997. gada Teātra fonda priekšsēdētājs.
Jāņa Dreiblata kontā ir daudzas lomas. Pirmā loma Liepājas teātrī bija ministrs-administrators režisora Andreja Miglas iestudējumā "Parastais brīnums" (1963. gadā). Lūdzot nosaukt mīļākās lomas, aktieris min tādas kā Uģis (Raiņa "Indulis un Ārija", 1965), Edgars (F. Dirrenmata "Spēlēsim Strindbergu, 1982), kas, lai arī nākusi ar mokām un grūtībām, taču nesusi labu rezultātu un pavērsienu radošajā biogrāfijā, kā arī Polonijs (V.Šekspīra "Hamlets", 1984);
Runājot par saviem režisoriem, aktieris min Oļģerta Krodera vārdu, uzsverot, ka "ja kaut ko esmu sasniedzis un sapratis, tad ar viņa starpniecību". J. Dreiblats spēlējis tādos O. Krodera iestudējumos kā "Hamlets", "Anna Karēņina", "Marija Stjuarte", "Trīs māsas" u.c.
Komiskas situācijas saistās ar Bulfineka lomu J. Beneša lugā "Zaļā pļava" (1968.), kas bija pirmā izrāde, kurā aktierim bijis jādzied. Jēnim trīcējušas gan rokas, gan kājas un vienīgo reizi arī eksemplārs mests pa gaisu, skaļi izsaucoties "Dziediet paši!". Taču par laimi izrādē piedalījusies arī J. Dreiblata kundze Ilga, kas mājusi ar galvu, ja ticis paņemts īstais tonis. Lai varētu uziet uz skatuves, tika iedotas arī nervu zāles, bet, rokas tā trīcējušas, ka tabletes izkritušas, un tās apēdis suns, kuram arī iestudējumā bija jābūt uz skatuves.
Neskatoties uz pirmās reizes satraukumiem, dziedāšanai J. Dreiblata dzīvē bijusi liela nozīme. Kopā ar desmit kungiem no Liepājas teātra sagatavotas vairākas programmas, piemēram, "Un atkal zilā vakarā", "Desmit kungi no Liepājas teātra" u.c. Koncerti sniegti gan visā Latvijā, gan kopā apceļotas Amerikas Savienotās Valstis.
Jānis Dreiblatam izveidojusies arī veiksmīga sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri – ikviens koncerta apmeklētājs zina, ka, ja programmu piesaka Jēnis, starpbrīdis nekad nebūs 15 vai 20 minūtes, bet gan 14 minūtes un 60 sekundes utt. Turklāt gadu gaitā aktierim nācies stāties arī pie diriģenta pults...
Pēdējos gados J. Dreiblats piedalījies tādos iestudējumos kā "Beigta balle", “Ceplis", “Trīs draugi". “Vecās dāmas vizīte", “Indulis un Ārija".
Grāmatā "Likteņstāsti" (1993.) J. Dreiblats raksta: "Nevaru apgalvot, ka atkal gribētu kļūt par aktieri, ja būtu iespējams sākt visu no gala. Bet, tā kā tas nav iespējams, tad viss ir noticis tā, kā tam bija jānotiek, un es esmu un – ceru – arī būšu Liepājas teātra aktieris". Un arī šodien aktieris apgalvo, ka "nevaru paiet šim teātrim garām!"