Mūziķis un dzejnieks Guntars Račs ir izdevis sava sākotnēji vien sociālajam tīklam paredzētā dzejoļu projekta "365" pirmo grāmatu, un trešdien, 20.septembrī, to prezentē Liepājā.

Trešdien, 20.septembrī, Guntars Račs Liepājā atver sava dzejoļu krājuma "365" 1.daļu, turklāt šeit viņam ar talanta cienītājiem, draugiem un paziņām paredzētas pat divas tikšanās – vispirms pulksten 12 bibliotēkā "Vecliepājas rūķis", pēc tam – Jāņa Rozes grāmatnīcā Vītolu ielā. Kā norāda autors, neskatoties uz jau aizvadītajām tikšanās reizēm, šis ir tikai sākums – pasākumi jau saplānoti līdz pat martam.

Atšķirībā no gadījumiem kad dzejoļi vispirms parādās drukātā formātā un tikai tad apceļo sociālos tīklus, šī bijusi tā reize, kad sākumā projekts bija orientēts tikai uz facebook.com auditoriju. Tomēr jau pēc dažiem mēnešiem Guntars Račs sapratis, ka nāksies vien izdot arī grāmatas formātā. "Es nebiju plānojis izdot grāmatu. Gribēju katru dienu uzrakstīt pa pantiņam un publicēt feisbukā. Gāja laiks, un arvien biežāk dzirdēju aicinājumus apkopot vienā krājumā, jo citiem ir sarežģīti meklēt sociālajos tīklos, ne visi tos lieto," tā "365" autors. Otrā krājuma daļa iznāks februāra pirmajās nedēļās. Papildus grāmatas formātam šobrīd studijā tiek strādāts pie audio varianta, ko mūziķis pats arī ierunā: "Man ir bijusi tā laime, ka manus dzejoļus skaita lieliski cilvēki, piemēram, Varis Vētra vai Jānis Paukštello, kuri to dara ļoti labi. Tomēr esmu pamanījis, ka citi mēdz salikt dzejoļiem savus akcentus, tāpēc izlēmu ierunāt pats – lai šoreiz saliktu akcentus tā, kā esmu tos paredzējis."

Pirms viesošanās dzimtajā pilsētā mūziķim vaicājām, kādas līdz šim bijušas atsauksmes no lasītājiem: "Pirmais pārsteigums bija tas, ka cilvēkiem ļoti nozīmīgs izrādījies datums, kurā sarakstīts katrs konkrētais dzejolis. Pasākumos prasa autogrāfu tieši savā datumā, un bieži saka, ka tur uzrakstītais ir ļoti nozīmīgs arī konkrētajam cilvēkam. Un grāmata ir tikai pusē – tie ir tikai dzejoļi pirmajam pusgadam. Vēl pārsteidza arī tas, ka, aizejot uz grāmatnīcu, redzu – grāmata jau trešo nedēļu ir pirktākā. Ar dzejas grāmatām tas tiešām nenotiek bieži. Turklāt visās grāmatnīcās cilvēki jau prasot otro daļu, jo pirmajā daļā viņu datuma vēl nav, tie dzejoļi pat tikai top."

Dzejoļu tapšanas process nepavisam nav tik vienkāršs, kā varētu šķist no malas. Arī dzīve ienes korekcijas radīšanā: "Agrāk es aizvadīju dienu, tad aizbraucu mājās un sāku "nēsāties" ar to ideju – mājiniekiem par nelaimi, jo visu laiku biju "prom". Pēdējos mēnešus daru citādāk – kad pamostos, sāku par to domāt, sāku piefiksēt domu gājienu, kādas rindas, kādas atslēgas frāzes, un, bieži vien braucot uz darbu, telefonā jau ierunāju. Vai braucot no darba atpakaļ. Darba laikā man tam vienkārši neatliek laika. Tomēr dienas laikā divi trīs varianti jau ir gatavi, un vakarā man atliek tos atšifrēt." Guntars Račs gan nenoliedz, ka ir bijuši izmisuma mirkļi, kad dzejolis vienkārši nenāk: "Desmit – nav, pusvienpadsmit – nav, vienpadsmit – nav... Un tad ļoti īsā brīdī tas atnāk." Katrā ziņā viegli neesot.

Daži dzejoļi jau tapuši vai taps par dziesmām, arī piedāvājumu netrūkstot. Dziesmu jau esot sarakstījis Ingus Viļums, arī Tomass Kleins, muzikālu skanējumu dzejoļiem ir piešķīruši arī jelgavnieks Artis Mūrnieks un dziesminieks Dinārs Gulbis.

Projekts "365" esot guvis tādu atsaucību, kādu Guntars Račs nebija gaidījis. Piemēram, viņš pamanījis, ka viens no Facebook ierakstiem padots tālāk 14 tūkstošus reižu: "Katrā ziņā par laiku trūkumiem nevaru sūdzēties."

Savukārt runājot par to, kas tad ir viņa dzejoļu lielākie cienītāji, autors var pastāstīt, īpaši daudz nedomājot: "Es redzu, kas nāk uz tikšanās reizēm – tās pārsvarā ir sievietes, dažādu vecumu. Es domāju, ka tas nav nekāds jaunums – vīrieši dzeju daudz nelasa un nekad nav lasījuši, vai arī publiski neatzīstās, ka to dara. Vairāk tās ir manas vienaudzes, bet esmu braucis arī uz skolām."

Viena no grāmatas panākumu atslēgām ir tā, ka publicētie dzejoļi ir pietiekami īsi mūsdienu steidzīgajam laikam, tomēr sniedz emocionālu lādiņu. Tie ir kas mierīgāks un liriskāks. Autors gan piebilst, ka viņš nedomā – tas ir pozitīvi, ka cilvēkiem vajag formā arvien mazāku darbu, tomēr tas esot fakts.

Stāstīdams par grāmatas "365" prezentāciju Liepājā, Guntars Račs min, ka būtu patīkami satikt cilvēkus, ar ko savulaik kopā uzsāka savas radoša cilvēka gaitas – Guntu Šnipki, Sandru Vensko, Ainaru Pūpolu, tāpat priecāsies redzēt savus skolotājus no vidusskolas laika.