Sestdien, 1.jūlijā, pulksten 13 Liepājas Lutera baznīcā pie atjaunotajām Liepājas "Hammond" ērģelēm pirmo reizi sēdīsies viena no Latvijas izcilākajām ērģelniecēm, Lielās mūzikas balvas laureāte Kristīne Adamaite, kura kopā ar vokālo grupu "Putni" atskaņos programmu "Hildegarde meditācija", kas, harmonizējot ārējo un iekšējo pasauli, centrēta viduslaiku vizionāres, mūķenes, dziednieces un komponistes Bingenes Hildegardes mūzikā.
Kristīne pazīstama ar savām izcilajām ērģeļmūzikas interpretācijām un virtuozo spēles tehniku, kā arī talantu iedziļināties katra instrumenta īpašajās tembru un reģistru iespējās, atrodot unikālas saskaņu iespējas, kas ļauj atrast katram skaņdarbam pilnīgi jaunu skanējumu. Šī būs Kristīnes Adamaite pirmā tikšanās ar unikālajām VEF ražotajām elektriskajām ērģelēm un īpašs izaicinājums uz šī instrumenta spēlēt akadēmisko mūziku. Atskatoties vēsturē, zinām, ka amerikāņu inženieris Lorenss Hamonds savu izgudrojumu – elektriskās ērģeles kā lētāku alternatīvu radīja tieši baznīcas liturģiskās mūzikas atskaņošanas vajadzībām. Tikai dažas desmitgades vēlāk "Hammond" par "savu" instrumentu padarīja džeza un rokmūziķi, kurus fascinēja šī instrumenta skaņa un tās pielietojums viņu kompozīcijās.
Pirms koncerta pulksten 12 notiks svētbrīdis, kura laikā Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons iesvētīs skaņu atguvušās "Hammond" ērģeles un metālmākslinieka Reiņa Kuncīša darinātas piemiņas plāksnes, kas veltītas Lutera baznīcas mācītājiem Kārlim Žano Otto Goldbergam un Albertam Bērziņam.
Kopā ar vokālo grupu "Putni" un Kristīni Adamaiti, koncertā uzstāsies dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. Programmā, līdztekus Svētās Hildegardes dziedājumiem skanēs arī igauņu komponista Arvo Perta, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē, renesanses meistara Orlando Gibonsa, Raiena Klēra, Kastīlijas valdnieka Alfonso X un 12.-13. gs. spāņu vokālā mūzika.
"Koncerts "Hildegarde meditācija" ir iegremdēšanās mierpilnā skaņas telpā, ko stundas garumā piepildīs pārlaicīgi skaistie viduslaiku mūķenes Sv. Bingenes Hildegardes dziedājumi, Arvo Pērta, Žannas Demesjē, Orlando Gibonsa, Raiena Klēra instrumentālie opusi, Alfonso X un 12.-13. gs. spāņu vokālā mūzika, kā arī monohorda un Tibetas skanošo trauku un dažādu zvanu skaņu improvizācijas. Šodienas nemierīgajā laikā apzināti izvēlējāmies pievērsties dziedinošām un dvēseles spēkus harmonizējošām saskaņām, iesaistot koncerta atskaņojumā arī instrumentus, kas tiek plaši izmantoti mūzikas terapijā. Koncerta programma veidota kā vienots, nepārtraukts skaņas plūdums," stāsta vokālās grupas "Putni" mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe.
Bingenes Hildegarde (1098-1179), vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste – sieviete, ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore. Viņa ir viena no četrām sievietēm baznīcas doktorēm. Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķajās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bija mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss. Kādā no saviem darbiem Hildegarde raksta: "Ir kāds spēks no mūžības, un šis spēks ir zaļš. No zaļā ir radītas debesis un zeme, un viss pasaules skaistums. Nav neviena radījuma, kurā mītošais iekšējais starojums nebūtu nācis no Dieva zaļā spēka."
Vokālās grupas "Putni" repertuārā Sv. Hildegardes mūzikai ir īpaša vieta. Kopš 2006.gada pie klausītājiem nonākušas jau vairākas viņas mūzikai veltītas programmas. Hildegardes sapņi, kas 2021. gadā tapa kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un latviešu komponisti Eviju Skuķi, atnesa daudz pozitīvu iespaidu no klausītājiem Rīgas un Kurzemes baznīcās, vairāk nekā 4000 skatījumus internetā, kā arī pilnas skatītāju zāles ovācijas garīgās mūzikas festivālā Beļģijā. Programmā "Hildegarde meditācija" turpināsim sadarbību ar Kristīni Adamaiti. Tāpat mums pievienosies arī savdabīgi skaistās balss tembra īpašniece, dziesminiece Anta Eņģele, kas šoreiz ierastās ģitāras vietā spēlēs viņas īpašumā esošo monohordu. Mierpilnie Hildegardes opusi koncertā mīsies ar citiem viduslaiku dziedājumiem un ērģeļu darbiem. Tibetas skanošos traukus, vibrofonu un citas perkusijas kopā ar PUTNU dziedātājām spēlēs Virdžīnija Laube – Vītiņa. Programma tapusi 2022. gadā un tikusi atskaņota baznīcās Rīgā, Zemgalē un Vidzemē, tai skaitā arī Cēsu mākslas festivālā, sniedzot garīgu dziedināšanu un piepildījumu daudziem klausītājiem. Šoreiz, 1. jūlijā, programma izskanēs par godu Liepājas Hammond ērģeļu dziedināšanai – to skaņas atgūšanai un svētīgam restaurācijas procesa turpinājumam.
Par izpildītājiem
Vokālā grupa "Putni" darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā. Savā repertuārā atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un ambient elementiem, taču īpaša vieta "Putnu" programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu komponistu jaunākajai mūzikai. Diriģentes Antras Dreģes vadībā iestudēti vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumu, gūtas uzvaras sešos starptautiskos koru konkursos, izdoti septiņi albumi.
Kristīne Adamaite ir ērģeļklases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes ērģelniece. Mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi JVLMA docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994), 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Larisas Bulavas klase), papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Regulāri koncertē gan kā soliste, gan, sadarbojoties ar koriem un orķestriem (Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kori Kamēr…, Balsis, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Kremerata Baltica, Ventspils kamerorķestris u. c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u. c.). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. No 1996. līdz 2019. gadam darbojusies kā Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcas ērģelniece. Saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2014 par darbu ansamblī.
Anta Eņģele pazīstama kā dziedātāja un aktrise. Pirmo skatuves pieredzi ieguvusi, 10 gadus aktīvi koncertējot kopā ar Austru Pumpuri. Sadarbojusies ar režisori Māru Ķimeli un somu mūziķi Marko Ojalu, ar kuru kopā veidojusi vairākas koncertprogrammas, tostarp programmu par jūras tematiku un muzikālu stāstu par putniem, viņu dzīvi un dziedāšanas prasmi. Anta Eņģele uzstājas tur, kur cilvēki vēlas ieklausīties un sadzirdēt – koncertos, privātos un uzņēmumu pasākumos, godos. Viņas repertuārs ir plašs – no tautasdziesmām līdz krievu romancēm un viduslaiku dziedājumiem. Anta spēlē ģitāru, mandolīnu un arī monohordu, kas, viņas vārdiem "ir neredzamā, bet dzirdamā pasaule", kas dziesminieci interesē tikpat ļoti kā "neredzamā un nedzirdamā pasaule".
Virdžīnija Laube-Vītiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju Edgara Saksona sitaminstrumentu spēles klasē, 2008. gadā iegūstot maģistra grādu. Studijas akadēmijā apvienojusi ar darbu Nacionālās Operas orķestrī, vēlāk pūtēju orķestrī Rīga. Daudzkārt izpildījusi jauno komponistu skaņdarbus, darbojas dažādos – spēlējusi Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī, kā arī citās muzikālās apvienībās Latvijā un Eiropā. Par darbību pašas dibinātajā bērnu sitaminstrumentu ansamblī Seši mazi bundzinieki 2019. gada saņēmusi Rīgas Domes sporta un izglītības departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis.
Ieeja koncertā par ziedojumiem "Hammond" ērģeļu turpmākai restaurācijai. Ziedot iespējams arī SIA Biļešu paradīze, izvēloties ziedojuma apmēru 5 – 50 eiro vērtībā.
Vairāk par "Hammond" atjaunošanas projektu: https://ej.uz/hammond
Aktuālās ziņas: www.facebook.com/kulturasbiedribaspektrs
Koncerti notiek ar VKKF un Kurzemes plānošanas reģiona Kultūras projektu konkursa, Liepājas Valstspilsētas pašvaldības Kultūras projektu līdzfinansējumu, Grobiņas zieds atbalstu.
Jaunie cīkstoņi atved medaļas no "Rīga Open" sacensībām