Centrālās zinātniskās bibliotēkas lasītavā skatāma neliela ekspozīcija "Māris Uldriķis un viņa mākslas pasaule", kas veltīta māksliniekam Mārim Uldriķim.

To sarūpējusi Māra kolēģe Irina Tīre, lai plašāku publiku iepazīstinātu ar šogad Sanktpēterburgā klajā nākušo grāmatu – albumu par Māri Uldriķi.

Stendā apskatāms gan Sanktpēterburgas izdevums, gan Māra Uldriķa darbi, kas atspoguļo viņa rokraksta daudzpusību.  Atklājot nelielo ekspozīciju, gan Irina Tīre, gan Māra klasesbiedrene Dzintra Tīda dalījās atmiņās gan par mākslinieku jaunībā un skolas gados, gan viņa pēdējām mūža dienām pansionātā Pāvilostā, kā arī par viņa draudzību ar krievu māksliniekiem, pateicoties kurai klajā nācis izdevums, kāda pagaidām latviešu valodā nav.

Kā pastāstīja Tīre,  iepriekš, kad izstāde tikusi atklāta Valtera bibliotēkā, savas atmiņas par Māri Uldriķa stāstījusi arī cita mākslinieka klasesbiedrene – muzikoloģe Aija Engelmane.

Saruna par Māri Uldriķi, kas ievilkās gandrīz divu stundu garumā, aizveda arī līdz viņa māsai, dzejniecei un dziedātājai Ainai Uldriķei un tēvam, izcilajam gleznotājam- autodidaktam Teodoram Uldriķim. Irina Tīre atgādināja, ka nākamgad gan tēvam, gan dēlam apritēs apaļas gadskārtas – 110 un 80, un izteica pamatotu cerību, ka, iespējams, beidzot dienasgaismu ieraudzīs arī Baibas Pīras-Rezovskas grāmata par Teodoru Uldriķi, kurš jau sen to ir pelnījis.

Irina Tīre atzina, ka līdz tam klusībā cerot līdzās Teodora Uldriķa kapa piemineklim Centrālajos kapos uzstādīt arī nelielu pieminekli pērn mūžībā aizgājušajam Mārim Uldriķim, šim mērķim jau pirmie ziedojumi saņemti.

Jau rakstījām, ka 20.janvārī Sanktpēterburgas (Krievija) valsts muzejā "Carskoseļskaja kolekcija" atklāta liepājnieka Māra Uldriķa darbu izstāde un atvērts viņa darbu albums. To ar Puškinas pašvaldības atbalstu izdevis Sanktpēterburgas valsts muzejs "Carskoseļskaja kolekcija", un tā autori ir muzeja direktors Aleksandrs Ņekrasovs, kas albumu papildinājis ar savu tekstu, kā arī fotogrāfs Andrejs Kuzņecovs, un tas izdots pateicoties tieši abiem pēterburdziešiem, kuri Uldriķa talantu vērtēja ļoti augstu un kuriem bija tuvi mākslinieka uzskati. Ar Liepāju un Māri Uldriķi viņi iepazinušies, vairākkārt piedaloties šejienes mākslas plenēros, gleznojot un fotografējot, kā arī piedaloties un rīkojot izstādes.

Albums izdots 500 eksemplāros krievu valodā, un tas turpina "Carskoseļskaja kolekcija" izdevumu sēriju par muzeja fondos plašāk pārstāvēto mākslinieku atstāto mantojumu. Jau 2012.gadā muzejs bija iepircis vairāk nekā desmit Uldriķa darbus, bet šobrīd tā fondos ir vairāki desmiti darbu.