Pēc pašvaldības pasūtījuma Liepājas Kultūras pārvaldes personā klajā laists apjomīgs, bagātīgi ilustrēts sējums par Liepāju no 20.gs. sākuma līdz mūsdienām "Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados".


Kā trešdien, 18. maijā, grāmatas atvēršanā sacīja Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, šī nav pirmā Liepājai veltītā grāmata, kas laista klajā pēc pārvaldes pasūtījuma, un pie visām ir strādājuši augstas raudzes savas jomas profesionāļi. Tāds bija Imanta Lancmaņa apliecinājums mīlestībā Liepājas pilsētai par Berči mantojumi, tāds bija Jāņa Krastiņa pētījums par Liepājas jūgendu, un nu šis Jāņa Dripes un Jāņa Lejnieka veltījums Liepājai par tās arhitektūru simts gados.


Grāmata laista klajā 1000 eksemplāru tirāžā, to varēs iegādāties Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18. Grāmatas tekstiem ir kopsavilkumi angļu valodā un attēliem ir paraksti latviešu un angļu valodā.


Viens no grāmatas autoriem Jānis Dripe uzteica Agnesi Jēkabsoni par Guntas Šnipkes dzejoli, ko aktrise nolasīja grāmatas atvēršanas ievadā, jo tajā "ir liela daļa pilsētas vēstures iekšā, tostarp apjukušais ganu zēns, "kas uz kuģi cilpo", lai dotos uz apsolīto zemi – Ņujorku".


"Taču Gunta Šnipke nav tikai Liepājas dzejniece, bet lielā mērā ir arī šīs grāmatas motors,"

atzina Dripe, "un viņai ir padomā vēl viena grāmata, lai šo ciklu noslēgtu, tā kā vēl viens darbiņš pašvaldībai stāv priekšā."


Runājot par" Liepājas arhitektūru 100 gados", Dripe atzina, ka uz vāka redzamā zīme LA/100 nav nejauša, jo, uzsākot darbu pie grāmatas, doma bijusi gan par Liepājas, gan arī Latvijas simtgadi.


"Jūs kā Latvijas rietumu galvaspilsēta esat daļa no Latvijas valsts un varbūt pat tās nozīmīgākā daļa, turklāt Liepāja ir īsta skaistule, un mums ar Jāni bija patiess prieks pie šīs grāmatas strādāt," sacīja Dripe.


Autors atzina, ka grāmatas tapšana mazliet ievilkusies, tam kā attaisnojumu minot pandēmiju.


Jānis Dripe: "Taču par attaisnojumu var minēt arī to, ka jūs kārtīgi strādājāt šajā laikā – uz sliekšņa bija Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas jaunā piebūve,


jūs krāsojāt Trīsvienības katedrāles fasādi, Virsnieku sapulču nama fasādi, Jūrmalas parka paviljons teju teju aiz stalažām pie apvāršņa, un gribējās lai tas viss ir grāmatā,

tajā skaitā biroju māja Jūras ielā 24. Mēs to paspējām. Paldies jums par pacietību un paldies par iespēju!"


Otrs grāmatas autors Jānis Lejnieks pateicās pilsētas muzeja un bibliotēku darbiniekiem, "bez kuriem mēs kā bez rokām". Viņš arī atzina, ka darbs pie grāmatas bijusi iespēja izbaudīt Liepāju, ko Lejnieks, būdams rīdzinieks ceturtajā paaudzē, vērtē kā otru pilsētu aiz Rīgas, kurā varētu dzīvot.


Jānis Lejnieks: "Pilsētai ir bagātīga arhitektūra, tāpēc 1,8 kilogrami sanāca diezgan vienkārši, ir daudz attēlu, ir daudz informācijas" atzina Lejnieks. Viņš arī uzsvēra, ka grāmatas struktūra varbūt ir atšķirīga no parastām grāmatām, jo tajā ir secīga vēsture, sākot ar pirms Pirmā pasaules kara laiku, emigrantu mājām un citām arhitektūras liecībām līdz mūsdienām."


Autori skatījuši visas Liepājas daļas, sākot ar Vecliepāju, paši priekš sevis atklājot arī tādu pilsētas daļu kā Jaunā pasaule. Tāpat spēcīgu iespaidu atstājusi kuģu remonta rūpnīca un citas industriālās būves, ko Lejnieks nosauca par "fenomenāli spēcīgu inženierarhitektūru".


"Diez vai mēs Latvijā varam atrast otru pilsētu ar tik daudzšķautņainu arhitektūru," secināja Lejnieks.

Pilsētas mērs Gunārs Ansiņš, kur jau bija paguvis ielūkoties izdevuma saturā, atzina, ka, to lasot, sajutis pilsētas "attīstības garšu", kas grāmata "ir ļoti spilgti attēlota". Taču grāmata mēram arī atgādinājusi par neizdarītiem, nākotnē paveicamiem darbiem, piemēram, koncertzāles "Lielais dzintars" neizbūvēto ieeju.


Gunārs Ansiņš: "Es šo grāmatu uztveru arī ļoti personiski, ejot cauri pilsētai, kā tā ir pulsējusi, sākot no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad sāku strādāt pašvaldībā. Skatoties šo grāmatu, tā paver plašāku redzesloku arī man kā liepājniekam, jo ikdienā ne jau katru stūri tu vienmēr ieraugi."


Uzziņa
"Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados" autori, iepazīstinot ar pētījuma rezultātu, aicina ar grāmatas starpniecību izsekot arhitektūras un pilsētas plānošanas peripetijām, varu maiņas un dažādu sociāli ekonomisko situāciju apstākļos. Tā ļauj izprast, kā būvprocesus ietekmē valsts un pašvaldības lēmumi, privātās iniciatīvas un konkurence. Ierasto sadalījumu – pirmā brīvvalsts, padomju varas laiks un atjaunotā valsts, autori ir papildinājuši ar Pirmā pasaules kara priekšvēsturi un okupācijas gadiem. Katru no laikmetiem raksturo ikoniskās ēkas, no Lutera baznīcas līdz koncertzālei "Lielais dzintars". Arhitektūras norises analizētas arī apkaimēs: Vecliepājā, Jaunliepājā, Ziemeļu priekšpilsētā jeb Velnciemā, Jaunajā pasaulē, Dienvidrietumu rajonā, Ezerkrastā, Ezermalā, Zaļajā birzē, Tosmarē un Karostā. Orientāciju pilsētā atvieglo mezgli un vietzīmes – no Rožu laukuma līdz Kungu kvartālam, kas ļauj atpazīt un atrast mājas arī bez mobilo telefonu aplikācijām. Grāmatā iekļautas arī intervijas ar Liepājas pilsētas galvenajiem arhitektiem kopš 60. gadiem. Pievienoti hronoloģiski dati par Liepājas pilsētas vadītājiem no 16. gs. – 21. gs., nozīmīgāko plānošanas dokumentu reģistrs un mainīgie ielu nosaukumu saraksti.


(No Kultūras pārvaldes relīzes)