Portāls vēlējās dzirdēt Liepājas mēra Ulda Seska viedokli par Ausgstākās tiesas atzinumuu, ka Liepājas domes saistošie noteikumi, kas liedz izvēlēties siltumavotu, ir prettiesiski.

Mēra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs portālam atbildēja, ka “saistībā ar tiesas spiedumu nepieciešams dziļāks eksperta skaidrojums", tāpēc pagaidām portālam tika piedāvāts Liepājas domes izpilddirektora vietnieka nekustamā īpašuma jautājumos Mārtiņa Tīdena viedoklis.

Ņemot vērā tiesas pieņemto blakus lēmumu, kas uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izvērtēt Liepājas saistošos noteikumus, Liepājas pašvaldība šobrīd ir vērsusies ministrijā un lūgusi skaidrot iespējamos risinājumus. Ir skaidrs, ka pēc šāda tiesas lēmuma ir jārunā par siltumapgādes risinājumiem visā Latvijā, jo līdzīga kārtība ir ne tikai Liepājā, bet arī citās lielākajās pilsētās – Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā u.c.

Raugoties no siltumapgādes efektivitātes viedokļa, joprojām uzskatām, ka tā kārtība, kādā siltumapgāde līdz šim ir nodrošināta Liepājā un citās lielākajās pilsētās, ir visefektīvākā un ekonomiski izdevīgākā gan iedzīvotājiem, gan pilsētai.

Siltumapgādes sistēma nav veidota tā kā elektropārvade vai ūdensapgādes sistēma, kur uz pakalpojuma saražošanas izmaksām nav lielas nozīmes tam, cik patērētāju to izmanto un ir pieslēgušies šai sistēmai. Siltuma ražošanā ir jārēķinās ar to, ka ražošanas, pārvades, siltumzudumu izmaksas sedz paši pakalpojuma saņēmēji, tādēļ, jo vairāk pakalpojuma lietotāju, jo visiem kopā zemākas izmaksas par apkuri.  

Tas ir ne tikai Liepājas domes skatījums, bet līdz šim tas ir bijis arī valsts un Eiropas enerģētikas politikas pamatā, jo, piemēram, arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnes nosaka, ka ir nepieciešams atbalstīt centralizēto siltumapgādi kā koģenerācijas potenciālu un decentralizācija ir pieļaujama tikai tajās vietās, kur tā neliedz ieplānoto atbalstu koģenerācijas tehnoloģiju ieviešanai un nerada emisijas virs apstiprinātajiem standartiem.

Nevienam arī līdz šim nav iebilsts, ja kāds savam namīpašumam izvēlējās nevis centralizēto siltumapgādi, bet apkuri, kas balstīta uz atjaunojamiem resursiem – saules kolektoriem, siltumsūkņiem, elektroapkuri u.c. Šie ir videi draudzīgi resursi, tāpēc to izmantojumu esam veicinājuši un turpināsim to darīt.

Līdz šim arī VARAM skatījums ir bijis tāds, ka jāstiprina centralizēta siltumapgādes sistēma. Turklāt, tāpat kā citi pašvaldībā pieņemtie saistošie noteikumi, arī šie ir bijuši saskaņoti VARAM un, ja ministrija tos ir apstiprinājusi, tad acīmredzot šaubas par to atbilstību likumam toreiz neradās.

Šobrīd mēs gaidīsim VARAM viedokli, bet mūsu skatījumā likumdošana šajā jomā ir traktējama neviennozīmīgi un šāds skatījums ir pretrunā visas Eiropas enerģētikas politikas nostādnēm, tāpēc pieļaujam iespēju rosināt likumdošanas izmaiņas.

Ņemot vērā pašvaldībai ar likumu uzdoto pienākumu nodrošināt siltumapgādi visā pilsētā, šo saistošo noteikumu viens no galvenajiem mērķiem bija izveidot tādu siltumapgādes sistēmu, kas varētu liepājniekus nodrošināt ar siltumapgādi, kas ir ne tikai iespējami efektīva, bet arī droša un ilgtspējīga.

Taču tiesa acīmredzot ir vadījusies pēc citiem apsvērumiem un tās lēmums – katram pašam ļaut izvēlēties siltuma avotu.

Kas būs tie, kas šo iespēju izmantos? Visticamāk, lielie namsaimnieki un uzņēmumi, kuriem pieder nekustamais īpašums, jo dzīvokļu īpašnieki, kā to noteikusi valsts, atteikties no centralizētās apkures var tikai tad, ja tam piekrīt pilnīgi visi daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji. Un daudz tādu māju nebūs.

Līdz ar to sanāk, ka no centralizētās apkures atslēgsies lielie patērētāji, bet siltumsistēma tāpat būs jāuztur un izmaksas ar tarifu jāsedz palikušajiem lietotājiem.