Pilsētas attīstības komitejas sēdē ceturtdien, 13.decembrī, deputāti pieņēma virkni lēmumu, kas no nākamā gada noteiks jaunu kārtību vairākās jomās pilsētā.

Diskusija raisījās par vienu no sagatavotajiem lēmumprojektiem, proti,  jauniem saistošajiem noteikumiem "Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu".

Bija vairāki bpriekšlikumi noteikumu galīgajai redakcijai, dažādi iebildumi, bet deputāts Ivars Kesenfelds pat aicināja balsot "pret", uzsverot, ka noteikumi nav kvalitatīvi sagatavoti.

Lai gan projektu akceptēja, Juridiskajai daļai uzdeva noteikumu projektu līdz domes sēdei, kur jāpieņem galīgais lēmums, uzlabot.
 
Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš norādīja, ka jaunie noteikumi izstrādāti tāpēc, ka 2006.gadā apstiprinātie noteikumi Nr.13 „Liepājas pilsētas īpašumu, teritoriju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi”, ir zaudējuši aktualitāti, jo neatbilst pašreizējai situācijai – mainījusies pilsētas infrastruktūra, bez tam esošajos noteikumos nav pilnīga teritorijas kopšanas un uzturēšanas pasākumu uzskaitījuma. Nav arī paredzēta kārtība, kādā veicama pilsētvidi degradējošu, sabrukušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšana, sakārtošana vai nojaukšana.

Jaunajos noteikumos – "Liepājas pilsētas saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" – paredzēta kārtība, kā Liepājā jānodrošina teritoriju sakopšana un tīrības uzturēšana, kā arī ēku un būvju uzturēšana un remonti, paredzēta arī administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu.

Vairāki jautājumi par sagatavoto noteikumu projektu bija deputatam Jānim Vilnītim. Piemēram, kur tad īsti atradīsies zīmes, kas norāda veloceliņa beigas un sākumu – vai pie robežas vienā pilsētas galā un otrā, vai vēl kaut kur? Kā paskaidroja Jēriņš, šādām zīmēm esot jābūt pie katra krustojuma.

Vilnītis arī iebilda pret to, ka noteikumi liedz mest sniegu uz brauktuves, bet neliedz ielu tīrītājiem to uzstumt uz ietves, un rosināja noteikt adekvātu sodu arī šādai rīcībai.

Arī komisijas priekšsēdētājs Guntars Krieviņš informēja, ka iesniedzis vairākus konstruktīvus priekšlikumus noteikumu papildināšanai.

Deputāts Ivars Kesenfelds izteica vēlmi, lai noteikumos būtu precīzi definēts, kad tikai jābrīdina, bet kad jau jāsoda bargāk par sniega  mešanu uz brauktuves.

"Pašvaldības policistiem ir ļoti dažāds intelekta līmenis, un katrs noteikumus tulkos citādāk, ja kārtība nebūs stingri atrunāta. Uz samērīgumu un saprātīgumu vien nevar paļauties, tas nebūs taisnīgi."

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Dace Arāja iebilda, ka jebkuru sodu iespējams apstrīdēt tiesā, tomēr šāda atbilde deputātu neapmierināja.
 
Diskusija izvērtās arī par to, kurš un kā atzīs, ka ēka ir grausts. Kesenfelds rosināja pašvaldību apzināt visus graustus, nevis gaidīt, kad kāds Būvvaldei par to ziņos vai kāds no Būvinspekcijas braukādams pa pilsētu nejauši graustu pamanīs.

Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska mierināja deputātus, ka "jaunajā teritorijas plānojumā ir sadaļa par degradētajām teritorijām", un visas adrses jau esot apzinātas.

Komitejas sēdē tika apspriests vēl vienu saistošo noteikumu – "Par rakšanas darbu veikšanu Liepājas pilsētā" – projekts.

Šie noteikumi regulēs komunikāciju izbūvi un rakšanas darbus, kā arī noteiks pārkāpumu kontroli šajā jomā.

Jānim Vilnītim šķita, ka prasība, lai sabojāti vai nozagti komunikāciju aku vāki tiktu nomainīti nekavējoties, ir pārāk stingra, un ieteica dot laiku vienu diennakti. Taču Jēriņš norādīja, ka ir situācijas, kad tas tomēr jādara nevilcinoties.

Ivars Kesenfelds vēlējās zināt, kādi zaudējumi pašvaldības iestādēm šogad  bijuši čuguna vāku zagšanas dēļ, taču šādas statistikas izpilddirekcijai nebija.

Pēc Jēriņa teiktā, Komunālajai pārvaldei, kuras pārziņā ir kanalizācijas šahtu restītes, izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmumu "Scan-Plast Latvia", un nozagto čuguna restu vietā tagad tiekot liktas plastmasas.

Ivars Kesenfelds bija neizpratnē, kāpēc pašvaldības policija nespēj likvidēt nozagto čuguna vāku un restu uzpirkšanas vietas. "Varbūt domei jāpieņem lēmums, ka uz laiku, kamēr visi čuguna vāki un restes vēl nav nozagti, tie jānomaina pret plastmasas, un čuguna vāki jānoliek pašvaldības noliktavā, kamēr kriminogēnā situācija Liepājā uzlabosies. Tas būs daudz saimnieciskāk!"

Viens no lēmumprojektiem, ko ceturtdien izskatīja un akceptēja komiteja, bija saistīts ar pašvaldības līdzfinansējumu līdz 75% un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu (iekšpagalmu) labiekārtošanai.

Kā informēja izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, likums „Par pašvaldībām” atļauj pašvaldībai ieguldīt līdzekļus šādu zemesgabalu labiekārtošanā.

Izstrādātie noteikumi paredz pašvaldības līdzfinansējumu bērnu rotaļlaukumu, autostāvvietu, soliņu u.c. dzīves vidi uzlabojošu projektu īstenošanai.

Šim mērķim pašvaldība nākamā gada budžetā arī iezīmējusi konkrētu summu – Ls 75 000.