Latvijas lielo pilsētu vadītāju rocību lielā mērā nosaka speciālās ekonomiskās zonas klātesamība pilsētā, raksta laikraksts "Dienas Bizness". Starp pelnošākajiem ir arī Uldis Sesks.

Vairāk nekā 46 tūkst. eiro par darbu Rīgas brīvostas valdē un 27,1 tūkst. eiro par galvaspilsētas vadīšanu – tādi ir Nila Ušakova 2014. gada ienākumi. Ļoti līdzīga attiecība vērojama arī viņa vietnieka, brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika deklarācijā – 26,5 tūkst. eiro viņam izmaksājusi pašvaldība, 48,5 tūkst. eiro – brīvostas pārvalde. Tiesa gan, vislielākos ienākumus – 60,8 tūkst. eiro apmērā – viņam nodrošinājušas obligācijas. Jāpiebilst, ka A. Ameriks ar 1,16 milj. eiro uzkrājumiem, 155 tūkst. eiro lieliem aizdevumiem un 534,7 tūkst. eiro vērtām obligācijām (jau ziņots, ka viņš 2013. gadā iegādājās ātro kredītu kompānijas 4finance obligācijas) ir viens no turīgākajiem vīriem pie lielo pilsētu stūrēm. Neizkonkurējams gan ir Ventspils ilggadējais saimnieks Aivars Lembergs, kurš pērn pacenties nopelnīt 450,6 tūkst. eiro – par 141,5 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 17,2 tūkst. eiro lielā alga par pašvaldības vadīšanu veido niecīgu daļu viņa ienākumu. Pat 47 tūkst. eiro, kas saņemti Ventspils brīvostas pārvaldē, nestāv ne tuvu deklarētajam atalgojumam par prezidenta pienākumu pildīšanu Ventspils attīstības aģentūrā un Biznesa attīstības asociācijā, kā arī saimnieciskās darbības ienākumiem no a/s Valters un Rapa.

Ušakovs parādos

Savukārt N. Ušakova parādi arvien turpina pieaugt, secināms no deklarācijām. 2014. gadu noslēdzot, tie jau pārsniedz 70 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka Rīgas mērs pērn līzingā iegādājās jaunu automašīnu – Jeep Grand Cherokee SRT –, deklarācijā rodama atzīme par darījumu 16,5 tūkst. eiro apmērā.

Pie jaunas automašīnas pērn ticis arī ilggadējais Liepājas domes vadītājs Uldis Sesks. Viņš par 35,7 tūkst. eiro nopircis vieglo automašīnu Subaru WRX. Šis darījums gan nav licis vēju pilsētas galvai ieslīgt parādos vai notērēt uzkrājumus. Tieši otrādi, uzkrājumi pērnā gada laikā pieauguši par 6 tūkst. eiro līdz 21,4 tūkst. eiro. Nemainīgi pozitīvu bilanci pērn izdevies saglabāt, audzējot ienākumus – paralēli algai domē un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē viņš saņēmis arī 40 tūkst. eiro lielu dāvinājumu no mātes Gunas Seskas, izriet no deklarācijas. Jāpiebilst, ka darbs Liepājas SEZ pārvaldē ļauj ienākumus teju dubultot arī diviem U. Seska vietniekiem – Gunāram Ansiņam un Jurijam Hadarovičam.

Savukārt bijušā Valmieras mēra, tagad Saeimas deputāta Ineša Boķa valdījumā nonācis jauns Subaru Forester. I. Boķis pērn nopelnījis 30,5 tūkst. eiro, no kuriem 25,8 tūkst. eiro bija domes vadītāja alga. Jāpiebilst, ka viņa pēctecis amatā, iepriekš domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks pērn nopelnījis vairāk – 41,4 tūkst. eiro. Ceturto daļu algas nodrošināja valdes locekļa atalgojums a/s Valmieras siltums, kur viņš strādāja līdz pērnā gada novembrim.

Otra alga

I. Boķis, Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis un Jelgavas domes vadītājs Andris Rāviņš ir vienīgie, kuru atalgojumu faktiski veido tikai darba alga. Kolēģi Rīgā, Liepājā un Ventspilī vienlaikus ieņem amatus un līdz ar to arī atalgojumu brīvostās vai SEZ, bet Jūrmalas, Jēkabpils un Rēzeknes mēri papildu saņem algu arī kā kapitāla daļu turētāja pārstāvji pašvaldības uzņēmumos. Citi pašvaldību vadītāji šos pienākumus veic bez atsevišķas samaksas.

Jūrmalas mēram Gatim Truksnim kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos pērn izdevies nopelnīt gandrīz otru algu – vairāk nekā 25 tūkst. eiro. Viņa alga par domes vadīšanu bija 29,4 tūkst. eiro, liecina deklarācija. Ienākumi no īpašnieka interešu pārstāvēšanas pašvaldības uzņēmumos pērn ir ievērojami pieauguši, kas saistāms ar 2013. gada rudenī pieņemto lēmumu palielināt algu domes priekšsēdētājam par pienākuma pildīšanu kapitālsabiedrībās. 2013. gadā kā kapitāla turētāja pārstāvis viņš nopelnīja ap 7,6 tūkst. eiro.

Līdzīgu taktiku gadiem piekopj arī Jēkabpils dome. Tiesa, mēram Leonīdam Salcevičam izmaksātā alga par kapitāla turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu ir krietni mazāka par G. Trukšņa saņemto – ap 9,7 tūkst. eiro. Viņa mēra gada alga bija teju 23 tūkst. eiro.

Pērn ienākumi, kas gūti no pašvaldības uzņēmumiem, kur viņš pārstāv Rēzeknes pašvaldības intereses, pirmo reizi parādījušies arī šīs pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča deklarācijā. Tiesa, šī samaksa – 2,5 tūkst. eiro – nekonkurē ar mēra vairāk nekā 27 tūkst. eiro lielo algu.

Nevar gan izslēgt, ka perspektīvā Daugavpils un Jūrmalas domes vadītāju deklarācijās varētu parādīties ienākumi, kurus nodrošinātu arī kāds amats SEZ, jo sākušās diskusijas par speciālās ekonomiskās zonas paplašināšanu Latgalē, piemēram, piešķirot šādu statusu pašvaldību rīcībā esošām rūpnieciskām teritorijām. Tiesa gan, Rēzeknes SEZ uzraudzības padomes locekļi – divi pilsētas un divi novada domes pārstāvji – algu nesaņem. Par īpašu statusu, lai veicinātu kurortoloģijas attīstību, tiek runāts arī Jūrmalas gadījumā.