Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras "labības darījuma" Latvijai jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijā (LSA).


Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, uzsver asociācijā.


Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, Latvija spētu Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku, uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.


Viņš atzīmē, ka Latvijas bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 2022.gada aprīlī, tiekoties ar Ukrainas lauksaimniecības ministru Mikolu Soļski, apliecināja Latvijas gatavību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos, tai skaitā kopīgi meklējot un rodot praktiskus risinājumus Ukrainas graudu eksportam, izmantojot Latvijas ostas.


Šī iemesla dēļ LSA Ukrainas partneri, ar kuriem asociācija ir aktīvā saziņā jau kopš 2022.gada marta, aicina Latviju uzņemties maksimāli lielu iniciatīvu, jo, pēc vairākkārtējām veiksmīgām vizītēm un vienošanās par iespējamo sadarbību ir pārliecinājušies par Latvijas ostu infrastruktūru piemērotību liela apjoma graudu eksportam.


LSA norāda, ka lielākās problēmas atšķirīgā sliežu platuma dēļ patlaban rada dzelzceļa savienojums starp Poliju un Lietuvu, nepieciešamība steidzami nodrošināt investīcijas infrastruktūras pielāgošanai Ukrainas kravu vajadzībām, kā arī ievērojami palielināt uzglabāšanas jaudas. Kā arī pēc veiktajām testa kravām 2022.gadā no Ukrainas uzlabot Polijas pusē robežkontroles kapacitāti.


Tā kā Ukrainas dzelzceļa infrastruktūra nav savietojama ar lielāko daļu Eiropas Savienības valstu dzelzceļu tīklu, asociācijā uzsver, ka pašlaik alternatīva ir graudu pārvadāšana ar kravas automobiļiem pa sauszemes ceļiem, to tālākai nogādāšanai iekraušanai kuģos.


LSA uzsver, ka investīcijas gan sliežu pārejās, gan arī uzglabāšanas infrastruktūras kapacitātes celšanā ir neizbēgamas un šajā procesā ir vajadzīga arī valsts iesaiste, tai skaitā saziņai ar Eiropas Komisiju par atbalstu Ukrainas graudu eksporta nodrošināšanai.


Asociācijas ieskatā galvenais un ātrākais veids liela apjoma eksporta nodrošināšanai ir dzelzceļa tranzīts.


"Ņemot vērā, ka ostu nozare jau kopš 2014.gada diversificē savas jaudas un šobrīd nodrošina gan Baltijas valstu kravu eksportu, gan ievērojamu importu un eksportu no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm, Latvijas eksports nekādā veidā neciestu," komentē Landmanis, piebilstot, ka, uzņemoties iniciatīvu Baltijas tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas lauksaimniecības preču piegādei pasaules tirgiem, Latvija sniegtu nozīmīgu palīdzību ne vien Ukrainai, bet arī tām pasaules valstīm, kuras ir šo kravu galamērķis.


Jau ziņots, ka Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien, 31.jūlijā, tiksies ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu, lai meklētu iespējas Ukrainas graudu kravas apkalpot caur Latviju.


Tāpat ziņots, ka Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģisko sakaru koordinators Džons Kērbijs paziņojis, ka pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras "labības darījuma" jautājums par Ukrainas graudus pārvadājošo kuģu eskortu Melnajā jūrā netiek aktīvi apspriests.


LETA jau rakstīja, ka Krievija aizvadītajā nedēļā izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.


Kopš pagājušās vasaras, kad ar Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās par drošu labības izvešanu, Ukrainai izdevies pārdot ap 33 miljoniem tonnu labības un pārtikas produktu.


Latvijas Stividorkompāniju asociācija pārstāv Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās strādājošos uzņēmumus. LSA ir uz attīstību vērsts nozares klasteris, kas nodrošina dažādu uz nozares transformāciju un modernizāciju vērstu projektu attīstību. Lai radītu jaunus pievienotās vērtības pakalpojumus, LSA attīsta ostās jaunus infrastruktūras projektus, kā arī nodrošina Latvijas un Baltijas valstu eksportu caur Latvijas ostām un veicina jaunu darba vietu izveidi.